Dienas Bizness

  • 22 pirmdiena,
    oktobris

    Īrisa, Irīda, Airisa

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8843

    USD: 1.1494

Viedokļi

Biznesa atbalsta nākotne – jādod gan makšķere, gan ēsma

Eiropas fondu ērai jeb Kohēzijas politikai šogad tiek svinēti 30 gadi. ES naudas atdeve un efektivitāte ir atkarīga ne vien no projektu kvalitātes un ieviesēju godaprāta, bet arī no atbalsta piešķiršanas veida – naudu var aizdod ar atliktu maksājumu vai citiem atvieglotiem nosacījumiem, to var dāvināt (grants), biznesu var veicināt arī ar ne–finanšu atbalstu.

Šo atbalsta veidu pareiza «kompozīcija» bieži vien ir izšķiroša auglīgam projekta rezultātam. Viena no būtiskām ES atbalsta jomām ir biznesa veicināšana – ieguldījumu efektivitāte te ir īpaši aktuāla. Mūsu pieredze rāda, ka ilgtermiņā vislabāk strādā tie veicināšanas instrumenti, kur ir sabalansēti vairāki atbalsta veidi. Piemēram, grants kombinācijā ar izdevīgu aizdevumu dod lielāku atdevi un rada būtisku multiplikatora efektu, nevis tikai naudas dāvinājums vien.

Te vietā būtu pāris cipari – granta ietekme uz tautsaimniecību matemātiski ir 1 pret 1, proti, katrs dāvinātais eiro tautsaimniecībā ienes to pašu vienu eiro. Finanšu instrumentu gadījumā multiplikatora efekts ir kā minimums 1 pret 4, proti, katrs eiro sev piesaista vēl vismaz četrus, dažos gadījumos pat 1 pret 8 un vairāk. Labākais piemērs finanšu instrumentu efektam ir mūsu mājokļu garantiju programma ģimenēm ar bērniem – valdība programmas īstenošanai līdz šim piešķīrusi 16 miljonus eiro, Altum izsniegusi bankām garantijas vairāk nekā 60 miljonu eiro, savukārt bankas ar mūsu garantiju palīdzību hipotekārajos kredītos izsniegušas jau vairāk nekā pus miljardu eiro. Grantos šie 16 miljoni eiro būtu vienkārši uzdāvināti, un viss.

Grants ir labs ieguldījums biznesa uzsākšanas brīdī. No granta pieejamības var būt atkarīgs tas, vai jauns uzņēmums vispār radīsies, jo daudzas idejas ar labu potenciālu prasa ieguldīt pētniecībā, sākotnēju prototipu un produktu izveidē, tirgus izpētē.

Tomēr dāvināta nauda ne vienmēr ir efektīvākais atbalsta veids. Tas bieži vien motivē pieteikties tikai dāvanas dēļ vien, nevis no patiesas, finansiāli pamatotas un izvērtētas vēlmes īstenot projektu. Grantu administratori ir norādījuši arī par negodprātīgu komersantu vēlmi saņemt atbalstu. Arī mūsu pieredzē ir gadījumi, kad t.s. sociālā biznesa projektos ir visai grūti identificēt sabiedrisko labumu un atdevi ilgtermiņā.

!Manuprāt, granti pamatā būtu piešķirami kombinācijā ar kādu no citiem finanšu instrumentiem.

Arī Altum ir pieredze grantu administrēšanā, un varu teikt, ka bez šādas atbalsta formas Latvijā diez vai būtu uzsākta daudzdzīvokļu mājokļu siltināšana, tāpat arī sociālās uzņēmējdarbības izcelšanai no zīdaiņa autiņiem grantu programma ir nepieciešamais risinājums.

Tomēr ir virkne izaicinājumu – grantu programmu administrēšana ir dārga. Tām ir paaugstinātas prasības gan nacionālā, gan ES līmenī. Tas samazina grantu neto ietekmi ekonomikā. Raugoties uz sociālās uzņēmējdarbības programmu, grantu «blakne», ja tā varam to nosaukt, ir arī formāla dzīvotspējīgu, uz biznesu orientētu uzņēmumu pārtapšana par sociāla rakstura biznesiem, lai varētu pretendēt uz grantu, sociālo funkciju atstājot otrā, formālā plānā. Bieži vien uz grantiem pretendējoši projekti it kā atbilst formālajiem kritērijiem, taču faktiski tie nav dzīvotspējīgi un finansiāli pamatoti.

Ņemot vērā šo pieredzi, manuprāt, granti pamatā būtu piešķirami kombinācijā ar kādu no citiem finanšu instrumentiem. Tad projekts tiktu vērtēts kā pieteikums aizdevuma saņemšanai, vērtējot projekta dzīvotspēju un finanšu kritērijus. Šāda pieeja atrisinātu arī līdzfinansējuma piesaistes problēmas, jo aizdevuma ceļā varētu finansēt visas projekta izmaksas. Uzņēmējdarbības projektiem grants varētu saglabāties kā nozīmīgs ieguldījums perspektīvu biznesa ideju uzsākšanai, piemēram, pētniecībai, eksperimentālai izstrādei, zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbībai u.tml. Pozitīvi, ka arī Junkera plāna finansējums līdz saņēmējiem nonāk finanšu instrumentu veidā. Un esmu lepns, ka jau šobrīd no vairāk nekā 20 Altum īstenotajām valsts atbalsta programmām pārliecinoši lielākā daļa ir finanšu instrumentu, nevis grantu programmas.

Saskaroties ar Kohēzijas politiku un projektiem Latvijā gandrīz 20 gadu garumā, mēs esam gana pieredzējuši un stipri, lai par nākamo ES fondu plānošanas periodu varētu atļauties sacīt – mazāk var būt arī vairāk. Globāla konkurence ir ne vien par iespējami lielāku investīciju apjomu, bet īpaši – par šo investīciju pareizu izmantošanu.

Tāpēc pat tad, ja nākamajā plānošanas periodā naudas būtu mazāk, ar viedāku, mērķtiecīgāku pieeju Latvijas attīstībai kopumā var panākt jūtamāku efektu. Ieguldījumu politikai ir jākļūst auglīgākai un ilgtspējīgākai – šiem vārdiem, manuprāt, jākļūst par vadmotīvu, plānojot nākamo ES investīciju posmu.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Jaunākās ziņas kategorijā

Valstij jāmotivē jaunieši maksāt nodokļus

Valstij jāmotivē jaunieši maksāt nodokļus

Pēdējos gados Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām un darba devējiem organizē vasaras nodarbinātības pasākumus skolēniem. Šādas aktivitātes ir neapšaubāmi pozitīvi vērtējamas, jo attīsta jauniešos atbildību, sniedz...

Reklāma