Dienas Bizness

  • 20 piektdiena,
    jūlijs

    Ritma, Ramona

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8930

    USD: 1.1588

Viedokļi

Foto: no DB arhīva

Redakcijas komentārs: Pašvaldību uzņēmumi nedrīkst būt priviliģēti

Valdība ir atbalstījusi Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus Konkurences likumā, kas paredz lielākas Konkurences padomes (KP) pilnvaras, lai vērstos pret negodīgiem pašvaldību uzņēmumiem. Par šādiem grozījumiem iestājas arī Ārvalstu investoru padome un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, taču asi iebilst Latvijas Lielo pilsētu asociācija. 

Jānorāda, ka KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama jau vairākus gadus ir norādījusi uz pašvaldību vēlmi nepamatoti iesaistīties uzņēmējdarbībā, tādējādi kropļojot tirgu un godīgu konkurenci. Līdz šim KP nebija ietekmes instrumentu, lai pārtrauktu pašvaldību kapitālsabiedrību īstenotu negodīgu komercpraksi. Te gan jāatzīmē, ka visur Eiropas Savienībā pašvaldības dibina savus uzņēmumus tādās jomās, kuras nespēj nosegt privātais sektors. Tradicionāli pašvaldību pārziņā ir skolas, bērnudārzi, slimnīcas, siltumapgāde. 

KP arī neiebilst, ja pašvaldības uzņēmumi darbojas citās jomās, taču uzsver, ka spēles noteikumiem ir jābūt vienādiem visiem konkrētā tirgus dalībniekiem. Tas nozīmē, ka pašvaldības uzņēmumus nedrīkst subsidēt no nodokļu maksātāju naudas, jo citādi tiek kropļota konkurence. DB bija izdevība intervēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas KP vadītājus, un visi kā viens atzina, ka viena no lielākajām problēmām ar konkurenci ir atkritumu apsaimniekošanā, kuru ir monopolizējuši pašvaldību uzņēmumi, izspiežot privātos tirgus dalībniekus. Līdz ar to vairākās Latvijas pilsētās faktiski valda pašvaldības uzņēmumu monopols, kas iedzīvotājiem nozīmē dārgāku pakalpojumu, nekā tas varētu būt konkurences apstākļos. 

!Pašvaldības uzņēmumus nedrīkst subsidēt no nodokļu maksātāju naudas, jo citādi tiek kropļota konkurence.

Nereti pašvaldības kā vienu no argumentiem savai iesaistei komercdarbībā min to, ka nodrošinās lētāku pakalpojumu nekā privātais. Taču parasti tiek aizmirsts, ka pakalpojumu cenu var noturēt zemu tikai tādēļ, ka pakalpojums tiek subsidēts no nodokļu maksātāju naudas. Līdz ar to konkrētās pašvaldības iedzīvotāji par pakalpojumu samaksā divreiz – gan ar nodokļiem, gan ar maksu par pakalpojumu. 

Kāds var atsaukt atmiņā DB rakstu par Vīnes pašvaldības vīna darītavām un būt neizpratnē, kādēļ Austrijā pašvaldības var darboties šādā jomā, kur privāto uzņēmēju netrūkst. Taču, kā skaidro S. Ābrama, Vīnes pašvaldība noteikti nesubsidē savas vīna darītavas no nodokļu maksātāju naudas, tās darbojas tāpat kā visi pārējie tirgus dalībnieki. Latvijas pašvaldību kapitālsabiedrību problēma ir tā, ka vietvaras savējos mēdz “piestutēt”, atbalstīt, nevis atstāt brīvai konkurencei. Kā norādīja gan Igaunijas, gan Lietuvas KP vadītāji, ja pašvaldībām būtu stingri jāievēro visi tirgus principi un jāiztiek bez subsidēšanas, tad to vēlme nodarboties ar uzņēmējdarbību būtiski mazinātos. Cita lieta, ja pašvaldība darbojas jomā, kur ir tirgus nepilnības, piemēram, mazā pagastā nav privāto, kas vēlētos konkrēto pakalpojumu sniegt. 

Tas gan neattiecas uz lielajām pilsētām, kur pašvaldība nevar lietot argumentu par privāto trūkumu. Līdz ar to šodienas valdības atbalstītie grozījumi ir solis godīgas konkurences stiprināšanas virzienā un jācer, ka to neklupinās Saeima, kam būs jāsaka galavārds.

Komentāri

Jaunākās ziņas kategorijā

Redakcijas komentārs: Zemi nodokļi nav panaceja

Redakcijas komentārs: Zemi nodokļi nav panaceja

Saskaņā ar jaunāko SKDS pētījumu, kas veikts pēc Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju asociācijas datiem, galvenais iemesls, kādēļ Latvijā ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars, ir augsti nodokļi. Labs papildinājums minētajam ir...

Reklāma