Dienas Bizness

  • 21 ceturtdiena,
    jūnijs

    Emīls, Egita, Monvīds

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8737

    USD: 1.1538

Viedokļi

Foto: no DB arhīva

Redakcijas komentārs: Grib turēt augstskolas aiz trejdeviņiem žogiem

Šodien Saeimā politiskā partija Vienotība iecerējusi virzīt grozījumus Ekonomikas augstskolas likumā, kas paredz tiesības augstskolai studiju darbu organizēt angļu valodā un ļaus augstskolas rektora amatā apstiprināt ārvalstu speciālistus. 

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti līdzīgu likumdošanas risinājumu drīzumā iesniegs arī par Rīgas Juridisko augstskolu.Tas ir ļoti aktuāli, jo pašlaik ir izveidojusies situācija, ka vairāk nekā gadu abas augstskolas ir bez rektora, jo likums abu augstskolu līdzšinējos vadītājus liedzis pārapstiprināt amatā viņu nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ. 

Šo priekšlikumu atbalsta ZZS, taču tam nav NA atbalsta. Līdz ar to augstskolu rektoru likteni izšķirs opozīcijas balsis. Ja likuma grozījumi netiks pieņemti, tad Latvija pazaudēs līdzšinējo Ekonomikas augstskolas rektoru Andersu Pāzlovu, tāpat kā diemžēl šā iemesla dēļ jau pazaudēja amatā nepārapstiprināto Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru Melu Keniju. Faktiski, ja grozījumi netiks pieņemti, tas nozīmē, ka Ekonomikas augstskolas, kurā mācību valoda ir angļu, rektora amatā nevarēs apstiprināt nevienu ārvalstu speciālistu. Vai tiešām no tā iegūs Latvija, mūsu studenti un augstākā izglītība kopumā? Vai tiešām ārvalstu speciālisti rektora amatos augstskolās, kurām mācību valoda ir angļu un kas ir starptautiskas, apdraud latviešu valodu un kultūru? 

!Laikam daļa politiķu ir tik atrauti no dzīves, ka neizprot, ka jaunieši vēlas studēt starptautiski konkurētspējīgā augstskolā un tas, lai rektors runā izcilā latviešu valodā, galīgi nav viņu prioritāte. 

Izklausās pēc paranojas, taču pēc atsevišķu politiķu publiskās retorikas nav pārliecības, ka Saeima grozījumus pieņems. Tad jau pasakām uzreiz, ka mums nav vajadzīgas arī augstskolas ar angļu mācību valodu. Lai gan visās attīstītajās valstīs tiek runāts par augstākās izglītības internacionalizāciju. 

Pietiekami slikti jau ir tas, ka izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis «noraka» grozījumus augstskolu likumā, kas paredzēja, ka ārvalstu vēlētiem mācībspēkiem ir noteikts divu gadu pārejas periods valsts valodas apguvei. Bailēs no starptautiskas konkurences vietējā profesūra izlēma, ka nebūs nekādi pārejas periodi, – ja ārzemnieks grib būt akadēmiskā vēlētā amatā, lai uzreiz runā latviski. Neiespējami? Tieši tas arī ir mērķis, jo nav ko te bāzties vēlētos amatos visādiem pie vietējā establišmenta nepiederošajiem. Kamēr politiķi izpatīk vēlētājiem un augstskolu mācībspēki lobē paši sevi, tikmēr jaunieši klusi aizbrauc uz ārvalstīm, lai iegūtu labu izglītību. 

Par izteiktajām bažām, ka tas pavērs nevēlamas iespējas krievu valodai, jāteic, ka tas ir tikai un vienīgi regulējuma jautājums. Līdz ar to nav nekāda pamata teikt – ja atļauj angliski, tad jāatļauj arī krieviski. Nē, tā ir mūsu izšķiršanās, un bailēs no krievu valodas un Krievijas nevajadzētu aizlikt kāju priekšā augstākās izglītības internacionalizācijai.

Komentāri

Jaunākās ziņas kategorijā

Redakcijas komentārs: Paralēlā Latvija

Redakcijas komentārs: Paralēlā Latvija

Šis nav komentārs no sērijas – vaimanoloģija no iedomātā portāla visslikti.lv. Skaitļi par plaisu starp reģioniem un Rīgu runā paši un ļauj secināt, ka paralēlā Latvija sākas aiz Rīgas robežām. Tur vidējā alga «uz rokas» cilvēkam ir...

Reklāma