Dienas Bizness

  • 18 otrdiena,
    septembris

    Liesma, Elita, Alita

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8888

    USD: 1.1671

Aug par vairāk nekā 20%

Pērn finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Mobilly izaugsme bijusi vairāk nekā 20%, un kompānija strādā pie jauniem produktiem, investējot aptuveni 400 tūkstošus gadā

Tehnoloģijas

«Pagājušais gads mums ir bijis tiešām ļoti, ļoti labs. Esam auguši visās produktu grupās. Stāvvietās absolūtos skaitļos joprojām augam visvairāk, bet biļešu tirdzniecībā – procentuāli visstraujāk. Lielāko biznesa pienesumu dod stāvvietas. Mēs apkalpojam vairāk nekā pusi īstermiņa stāvvietu maksājumu Rīgā un augam gandrīz par 20% gadā. Tas ir daudz, ņemot vērā, ka tirgus neaug strauji. Mūsu lielākais veiksmes stāsts ir Jūrmala, kur gada laikā esam dubultojuši apgrozījumu un katrs ceturtais pircējs Jūrmalas caurlaidi pērk ar Mobilly. Pērn vilcienu biļešu tirdzniecībā bija 50% izaugsme, bet autobusu biļetēs – 79%. Protams, tā ir matemātika, un no mazas bāzes ir viegli lēkt,» stāsta Ģirts Slaviņš, SIA Mobilly direktors.

Kopumā pērn uzņēmuma apkalpoto maksājumu skaits ir audzis par aptuveni 22%, un tas ir līdzīgi kā iepriekšējos gados. 2016. gadā Mobilly apgrozījums bija 1,3 miljoni eiro, 2017. gadā – divi miljoni, liecina provizoriskie dati. Ģ. Slaviņš gan norāda, ka pērn notikusi grāmatvedības uzskaites sistēmas maiņa, tādēļ pieaugums ne vienmēr ir precīzi redzams kopējā uzņēmuma apgrozījumā.

Apmaksā automātiski

Februārī sākusi darboties pirmā Mobilly Automatic zona t/c Galleria Riga, kur autostāvvietas apmaksa notiek automātiski - mašīnai iebraucot stāvvietā, videokameras nolasa numurzīmi, atpazīst konkrēto personu kā Mobilly īpašā pakalpojuma lietotāju, bet izbraucot tiek aprēķināta maksa par stāvvietu un atvērta barjera. Ģ. Slaviņš uzsver, ka, iebraucot un izbraucot no stāvvietas, klientam pat nav no kabatas jāizņem telefons – ja lietotājs ir reģistrējies sistēmā, viss notiek automātiski.

«Kā jau jebkurai tehnoloģijai, sākums droši vien nebūs pavisam gluds, bet mēs cītīgi ejam uz to, lai līdz gada beigām būtu piecas līdz desmit šādas automātiskās apmaksas stāvvietas,» saka Ģ. Slaviņš. Mobilly šo projektu attīsta kopā ar Europark. Vaicāts par investīcijām, viņš teic, ka uzņēmums katru gadu jaunu produktu attīstībā un esošo pakalpojumu uzlabošanā iegulda aptuveni 400 tūkstošus eiro. «Investējam, lai mums būtu labākā maksāšanas infrastruktūra, kāda vien iespējama. Mēs uz to skatāmies kā uz platformu, ko varētu eksportēt. Tuvāko trīs gadu laikā gribētos sniegt arī citiem šos risinājumus,» saka Mobilly vadītājs.

Šobrīd kompānija veic priekšdarbus, lai, sākot no nākamā gada, nopietnāk raudzītos eksporta virzienā. «Esam sapratuši, ka neesam sliktāki par ārzemju kompāniju, taču mums vēl nav tik daudz muskuļu, lai cīnītos ar lielajiem lauvām.

Tāpēc strādājam pie saviem nišas produktiem. Kā saka viens no mūsu akcionāriem – nevar salikt telpā ziloņus tā, lai mazām skudrām nebūtu vietas. Apzināmies, ka pasaules līmenī šobrīd esam skudriņa, bet, sadarbojoties ar dažiem Latvijas uzņēmumiem, varam doties pāri jūrām. Jāsāk ar mazumiņu, un varbūt sanāks kaut kas lielāks,» teic Ģ. Slaviņš.

Ne vienmēr vajag sodīt

Pēdējos četrus gadus stāvvietu tehnoloģijās izteiktu jaunumu nav bijis. Šogad ledus ir sakustējies un reālas aprises iegūst pieeja, ka klients nav ļauns. Nereti autobraucēji saskārušies ar situāciju, ka, iznākot no veikala, viņus sagaida sveiciens no stāvvietas operatora 25 eiro soda kvīts izskatā. «Visā pasaulē līdz šim stāvvietu filozofija ir bijusi tāda, ka klients noteikti kaut ko ir ne tā darījis, gribējis vai mēģinājis apmānīt sistēmu. Man prieks, ka Europark un Cityparks ir izrādījuši interesi par stāvvietu biznesa uzlabojumiem ar tehnoloģiju iespējām,» saka Ģ. Slaviņš. Tāpēc Mobilly izstrādā jaunus stāvvietu risinājumus, kuri palīdzētu samazināt klientu aizmāršību – gan atgādinot klientam laicīgi par, iespējams, aizmirsto stāvvietas apmaksu, gan palīdzot kontrolieriem saprast, vai šis ir ļaunprātīgs nemaksātājs vai vienkārši aizmāršīgs klients. Viņš cer, ka jau šogad parādīsies pirmās šāda veida stāvvietas, jo Ģ. Slaviņam pašam ir gadījies, ka, dodoties uz veikalu, viņš domā par to, kas jāpērk, un aizmirst samaksāt par stāvvietu. Atgriežoties un redzot kārtējo soda kvīti, vienmēr kļūst bēdīgi ap sirdi.

«90% gadījumu ir bijusi cilvēciski saprotama problēma, kāpēc cilvēks izdarījis ne tā, kā vajag. Šajā gadījumā ciešanas var samazināt ar tehnoloģijām un labu klientu servisu,» teic Ģ. Slaviņš.

Ieviešas lēni

«Biļešu tirdzniecībā aktīvs ir mobilo biļešu virziens. Ir visas pazīmes, ka notiks diezgan strauja mobilo vilcienu biļešu tirdzniecības attīstība. Rietumeiropā tā notiek diezgan lēni un, lai arī lielākā daļa biļešu tiek pirktas internetā, tās visbiežāk tiek drukātas uz papīra. Tā ir problēma visā Eiropā, par Ameriku nemaz nerunājot. Mobilo biļešu attīstība ir diezgan lēna, jo lielajiem transporta operatoriem tās prasa lielas investīcijas, viņi uz to skatās dziļi un sarežģīti. Ir diezgan liels piedāvājums dažādās tehnoloģijās, bet operatori tās ievieš kūtri,» stāsta Ģ. Slaviņš. Nākotnē varētu būt tā, ka mobilā biļete visu laiku ir fonā un pasažieris iekāpj un izkāpj no vilciena bez šķēršļu joslām stacijā. Viņš paredz, ka vēl diezgan ilgi saglabāsies kontroles dienesti, bet, visticamāk, ar laiku modernos vilcienos durvīs būs pasažieru skaitītāji, kas precīzi noteiks, cik «zaķu» ir vilcienā, un kontrolierus sūtīs uz konkrēto vagonu.

Līdz ar tehnoloģiju progresu mainās sabiedriskā transporta stacijas. Ģ. Slaviņš teic, ka šis process ir nenovēršams, jo aug algas un kasu uzturēšana kļūst arvien dārgāka. «Biļetēm jābūt maksimāli nopērkamām internetā, Narvesen u.tml. Mūsdienu tehnoloģijas rada daudz lētākas un ērtākas iespējas biļešu iegādē. Progress ir novēršams, vienīgi tas jāizdara kvalitatīvi. Protams, līdz ar procesu automatizāciju neizbēgamas ir kļūdas, tāpēc vajadzīgs labs klientu serviss,» viņš stāsta.

Uzlabot dzīvi

Ģ. Slaviņš uzskata, ka robotizācijai un automatizācijai nevis jāaizstāj cilvēks vai jāpadara tas nevajadzīgs, bet jāsamazina negatīvā pieredze. Tāpēc viņu apbēdina pasaules lielo uzņēmumu lepošanās ar robotu ieviešanu klientu apkalpošanā.

«Kad pats pamēģini parunāties ar to robotu, tas ir briesmīgi – šis robots neko prātīgu nevar pateikt, jo īpaši, ja ir radusies nestandarta situācija. Tas ir nepareizs virziens. Manuprāt, robotizācijas nākotne ir nevis cilvēku aizstāšanā, bet gan dzīves uzlabošanā. Tā ir fundamentāli atšķirīga pieeja, kas ilgtermiņā atmaksājas. Klienti, ņemot vērā savu slikto pieredzi, izvēlas citu pakalpojuma sniedzēju vai lieto to mazāk. Tas, ka jāgaida četras minūtes, lai klientu apkalpošanas speciālists atbildētu uz zvanu, un vēl jānospiež piecas pogas, lai izvēlētos sarunas tematu, uzņēmumiem patiesībā ietaupa maz naudas. Uz kopējo izdevumu fona tas nav nekas būtisks, bet pasliktina cilvēku pieredzi. Domāju, ka ilgtermiņā tas uzņēmumiem atspēlējas negatīvi,» uzskata Ģ. Slaviņš.

e-Avīze

Problēmu gadījumā lūgums rakstīt eavize@db.lv vai zvanīt +371 67063333