Dienas Bizness

  • 16 ceturtdiena,
    augusts

    Astra, Astrīda

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8913

    USD: 1.1321

Ar startup veiklību ceļā uz bankas statusu

Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma Revolut ambīcijās ietilpst būt globālai kompānijai; pagaidām tā attīstās Eiropā, bet vēl šogad plānots izvērsties arī citās valstīs

Finanšu tehnoloģijas

Revolut dibinātāja un vadītāja Nikolaja Storonskija mērķi ir augsti, un ar līdz šim sasniegto viņš līdz galam nav apmierināts, jo vienmēr var vairāk. Līdz šim Lielbritānijā bāzētai kompānijai ir vairāk nekā miljons lietotāju Eiropā un tie veikuši 80 miljonus darījumu deviņu miljardu dolāru vērtībā. Revolut ir piesaistījis 90 miljonus dolāru investīcijas, tostarp no Index Ventures un Ribbit Capital. Vairāk par finanšu tehnoloģijām konferencē TechChill viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Pašos pirmsākumos Revolut ir bijis diezgan agresīvs mārketingā un izsakoties par bankām. Tagad kompānija ir procesā, lai pati kļūtu par banku. Kāpēc?

Mēs ejam dziļāk biznesā. Ir konkrētas lietas, ko nevaram izdarīt, neesot banka, piemēram, aizdot klientu naudu. Tāpēc mēs izlēmām to darīt.

Ko darīsiet atšķirīgi kā bankas?

Daudzas lietas. Mēs noteikti nepieņemsim darbā tradicionālos korporāciju cilvēkus, mēs paliksim startup – agresīvi, ātri izpildījumā, saglabāsim savu mentalitāti. To mēs saglabāsim – startup pieeju biznesam, pat esot banka.

Kas ir tas, ko jaunuzņēmumi dara citādi nekā citas kompānijas?

Idejas lido apkārt brīvi, bet no tām ir jēga tikai tad, kad tiek sākta to izpilde. Viss ir par ieceres realizāciju, testēšanu, atgriezeniskās saites iegūšanu no patērētājiem. Lielā korporācijā parasti visu laiku plāno, pat gadu vai divus. Kad es strādāju Credit Suisse, viena projekta ieviešana prasīja divus gadus, lai iegūtu visas piekrišanas. Tas ir smieklīgi.

Salīdzinot ar šo piemēru, ko Revolut ir izdarījis divu gadu laikā? Vai esat apmierināts?

Jā, dažas lietas strādā labāk, nekā es biju gaidījis, dažas – sliktāk. Kopumā esmu laimīgs. Es daru to, ko man patīk darīt, un es pulcēju ap sevi cilvēkus, kam arī patīk darīt to, ko darām.

Kāpēc jūs to darāt?

Kurš gan cits to izdarīs? Man vienkārši tas patīk.

Kas ir jūsu lielākās ambīcijas?

Mēs vēlamies būt globāla kompānija, gribam būt ikvienā valstī pasaulē.

Šobrīd Revolut ir miljons lietotāju. Cik valstīs jau esat?

Eiropas savienībā – 28 valstīs.

Tas nav gana?

Nē, tas nav pietiekami.

Kas līdz šodienai ir bijuši lielākie izaicinājumi?

Pārāk daudz. Tas atkarīgs no konkrētā posma. Atceros, kad viss sākās, lielākais izaicinājums bija atrast, kā to visu izdarīt. Es neesmu maksājumu eksperts, es biju pilnīgi jauns šajā jomā. Kad veido uzņēmumu, kad ir komanda un produkts, bet tas vēl neienes naudu, nākamais lielais izaicinājums ir finansējuma piesaiste. Trešais izaicinājums bija tad, kad mēs kļuvām relatīvi lieli un izmantojām izdevējbankas sava produkta izdošanai, jo mums nebija mūsu pašu infrastruktūras. Tajā laikā mums bija gana daudz slikto periodu, bet tad mēs izveidojām infrastruktūru un tagad esam gandrīz neatkarīgi.

Mans personīgais izaicinājums ir darbinieku atlase. Mēs cenšamies pieņemt ļoti augstas kvalitātes cilvēkus ar tādu pašu kultūru un mentalitāti. Ir ļoti grūti tādus atrast. Tā ir problēma. Pieņemt darbā desmit, divdesmit lieliskus cilvēkus mēnesī ir ļoti sarežģīti. Tagad komandā ir vairāk nekā 300 cilvēku, mēs pieņemam darbā aptuveni 40 cilvēkus mēnesī.

Kā augt gudri un efektīvi?

Es domāju, ka augt gudri biznesa ziņā ir attīstīties, cik vien iespējams ātri, visās nozīmēs, redzēt prioritātes, bez pārāk lieliem izdevumiem. Citādi es tev iedodu vienu dolāru, bet tu man atdod 90 centus, un, jo vairāk es daru, jo vairāk naudas zaudēju. Augt gudri ir augt, cik vien iespējams ātri, ekonomiskā ziņā.

Pēdējais Revolut papildinājums ir kriptovalūtas. Kāpēc izlēmāt tās piedāvāt?

Jo no lietotāju puses ir pieprasījums. Ja cilvēki to prasa, tad tas noteikti kļūst par masu produktu. Citas kompānijas piedāvā ļoti sliktus produktus, piemēram, ar sliktu cenu politiku. Mums ir infrastruktūra, viss vajadzīgais, lai to piedāvātu. Tas neprasa tik daudz darba, tāpēc nolēmām to darīt.

Vai redzat tajā potenciālu?

Jā, pavisam noteikti.

Tāpat Revolut piedāvā apdrošināšanu. Kāpēc izlēmāt to piedāvāt?

Es pats personīgi domāju, ka tā ir lieliska ideja. Tā gan nebija mana, tā ienāca prātā vienam no mūsu partneriem, kam šī ideja bija gandrīz pirms gada. Mēs mēģinājām to ieviest, bet neizdevās, un tad mēs atradām tai īsto partneri un ieviesām. Šāda ceļojuma apdrošināšana ir ļoti forša, jo saprot, ka cilvēks ir ārzemēs. Un tā ir daudz lētāka, ja salīdzina ar tradicionālo apdrošināšanu.

Vai varat atklāt, kādus pakalpojumus ieviesīsiet drīzumā?

Piedāvāsim produktus, kas ļaus investēt dažādās akcijās un obligācijās. Nākamais būs uzkrājumu produkts ar iespēju noguldīt naudu depozītā dažādās bankās, bet trešais produkts būs finanšu instrumentu tirdzniecība bez komisijas maksas.

Kas notiek finanšu tehnoloģijās? Vai redzat kādas interesantas lietas?

Notiek daudz ļoti labu lietu. Produktu, kompāniju un finansējuma apjoms, kas tiek piesaistīts, kā arī cilvēki, kas strādā šajā industrijā, ir neticams. Londona tagad ir finanšu tehnoloģiju galvaspilsēta. Es domāju, ka Londona būs jaunā finanšu tehnoloģiju Silīcija ieleja.

Kuri sektori jums šķiet visinteresantākie?

Liels potenciāls ir kredītiem, kriptovalūtām un apdrošināšanai. Lietām, ko cilvēki izmanto katru vai gandrīz katru dienu, vienmēr ir liels potenciāls.

Kā ar konkurenci finanšu tehnoloģijās, jūsu jomā?

Ir konkurence, pavisam noteikti. Daudzi sevi pozicionē kā digitālās bankas, bet tā nebūt nav.

Kas jūsu skatījumā ir īsta digitālā banka? Kas tai vajadzīgs?

Tā nodrošina lietošanu aplikācijā, kas ļauj piekļūt dažādiem finanšu pakalpojumiem – atvērt kontu, pārskaitīt naudu, maksāt par kaut ko. Tā ir digitālā banka. Es veidoju jaunu banku pakalpojumu, kas ir radikāli atšķirīgs no bankām. Mēs piedāvājam to, ko bankas, bet papildu tam mēs darām to desmit reižu labāk un lētāk.

Kā redzat finanšu pakalpojumus pēc desmit gadiem?

Būs trīs četri globāli spēlētāji, līdzīgi kā tagad Google, Facebook, Twitter, kas dominē visos tirgos pasaulē.

Kā cilvēki izmantos naudu? Ar karti vai kā citādi?

Ne obligāti. Domāju, ka karšu vairs nebūs. Būs arvien vairāk maksājumu ar telefonu. Es domāju, ka kopumā viss būs ātri un daudz efektīvāk. Ejot uz veikalu, nevajadzēs maksāt ar kaut ko, varbūt būs sejas atpazīšanas programmatūra, kas paskatās sejā, pircējs paņem, ko tam vajag, iet projām, un nauda no konta tiks paņemta automātiski.

Kas ir Revolut lietotāji? Tādi paši cilvēki kā jūs, kuri daudz ceļo?

Tā vairāk ir vispārējā sabiedrība, tūkstošgades paaudze, profesionāļi un ģimenes, kas ceļo. Cilvēki to izmanto dažādiem mērķiem – ceļošanai, naudas pārskaitīšanai, arī ikdienā.

Un kur viņi biežāk tērē naudu?

Patiesībā pilsēta, kur cilvēki visvairāk tērē naudu, ir Orlando. Tur ir Disnejlenda, uz kurieni bieži brauc britu ģimenes. Tai seko Lasvegasa. Tas bija pirms gada, varbūt kaut kas pa šo laiku ir mainījies.

Vai pats izmantojat Revolut ikdienā?

Jā, man ir trīs četras Revolut kartes katram gadījumam, ja nu es kādu pazaudēju.

Vai esat apmierināts ar Revolut izaugsmes tempu?

Nē, mēs varam vairāk. Mūsu mērķis līdz martam ir desmit tūkstoši jaunu kontu dienā. Līdz šim ir bijušas reizes, kad sasniedzām desmit tūkstošus dienā, bet tās bija viena vai divas dienas. Tas vajadzīgs katru dienu.

Desmit tūkstoši dienā ir diezgan daudz.

Viss ir relatīvs. Ja skatāmies uz iedzīvotāju skaitu pasaulē, tas ir ļoti maz.

Kādi ir turpmākie Revolut plāni?

Attīstība jaunās valstīs un jauni produkti.

Kad varētu redzēt Revolut ārpus Eiropas?

Ļoti drīz. Es ceru, ka otrajā ceturksnī būsim vēl dažās valstīs.

Kuros virzienos skatāties?

Dažādos – Āzija, ASV, daudzas valstis.

Šķiet, ka Āzijā varētu būt diezgan grūti ieiet.

Jā, bet tā pasaule strādā, vai ne? Ja skatāmies uz Uber, vienīgās valstis, ko viņi zaudēja, bija Ķīna un Krievija. Līdzīgi bija ar Google. Parasti šīs ir pašas sarežģītākās valstis, kur mēģināt ieiet.

Pastāstiet par pašiem sākumiem – tā tas viss sākās un kāpēc?

Viss sākās ar to, ka es daudz ceļoju un zaudēju daudz naudas. Katru reizi, kad tērēju, es jau galvā zināju, cik daudz par to samaksāju bankai. Tad es mēģināju atrast risinājumu sev. Neatradu un nolēmu to izstrādāt.

Tas nav pats vienkāršākais veids, lai risinātu problēmu.

Jā, es atrisināju savu problēmu, bet tas bija ļoti sarežģīti – man bija daudz banku kontu dažādās valstīs. Tas bija lētāk, bet tas bija tik neērti, ka es savā galvā redzēju, ka varētu būt aplikācija vai karte, kur daru to pašu, ko tagad vienā aplikācijā.

Pašā sākumā jums bija ideja. Kā izveidojāt komandu, kas to realizēs?

Es vienkārši noalgoju cilvēkus, lai to izdarītu. Es biju pirmais, vēlāk pievienojās citi.

Vai reizēm neesat vientuļš kā vienīgais dibinātājs, kura ideja tiek attīstīta?

Tā īsti ne. Viss atkarīgs no personības. Daži cilvēki dod priekšroku strādāt kopā ar partneriem, bet problēma ar šādu pieeju ir tā, ka reizēm gribi iet vienā virzienā, bet partneri – citā. Manā gadījumā es labāk uzņemos visu pats un izlemju pats.

Cik sarežģīti bija piesaistīt investīcijas, lai izveidotu Revolut?

Lai palaistu produktu, mēs iztērējām varbūt 300 tūkstošus. Es visu izdarīju ar savu naudu. Bija produkts, klienti un tad arī investori.

Kad gaidāms nākamais investīciju raunds? Šogad?

Kas zina. Varbūt jā, varbūt nē.

Pirms kāda laika bankas finanšu tehnoloģiju jaun- uzņēmumus neuztvēra pārāk nopietni, bet tagad visi runā par to, ka tie un bankas sadarbojas. Kāpēc tā notiek?

Ir laba frāze, ko laikam ir teicis Mahatma Gandijs – sākumā tevi ignorē, tad par tevi smejas, tad ar tevi cīnās, un tad tu uzvari. Te ir tas pats – vispirms izliekas, ka nekas nenotiek, tad saprot, ka jāpārstāj izlikties, un vēlāk cenšas sadarboties. Un tad ir par vēlu.

e-Avīze

Problēmu gadījumā lūgums rakstīt eavize@db.lv vai zvanīt +371 67063333