Dienas Bizness

  • 16 ceturtdiena,
    augusts

    Astra, Astrīda

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8913

    USD: 1.1321

Pārmaiņu vēji grāmatvedībā

Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums

grāmatveži

To intervijā DB stāsta Grāmatvežu asociācijas valdes locekle un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja SIA Numeri līdzīpašniece Lilita Bērziņa. Viņa atzīst, ka 2018. gads varētu būt par lūzuma punktu daudzus gadus iekrāto problēmu sakārtošanā.

Kāds ir nodokļu reformas darbības pirmais mēnesis grāmatvežiem?

Izaicinošs, kaut arī nodokļu reformu paredzošie likumprojekti Saeimā tika akceptēti jau pērnā gada jūlija nogalē, tātad bija pieci mēneši, lai šīm pārmaiņām visi – grāmatveži, uzņēmēji, nodokļu administrācija, grāmatvedības programmu izstrādātāji – būtu gatavi. Protams, nodokļu reformu skaidrojošie Ministru kabineta noteikumi parādījās salīdzinoši vēlu, turklāt tajos tika veiktas korekcijas. Grāmatveži ir pietiekami aizņemti, tāpēc tuvojošās pārmaiņas apzinājās, taču visās specifiskajās piemērošanas niansēs neiedziļinājās, jo darbs dzen darbu, un paļāvās, ka ir taču grāmatvedības sistēmas, kas grāmatvežiem palīdz tikt galā ar aprēķiniem. Diemžēl šīs sistēmas šo iespēju vairs nedod, vismaz attiecībā uz darba algas aprēķināšanai nepieciešamo informāciju, un pateicoties tam, ka tagad katram cilvēkam individuāli nosaka neapliekamo minimumu, kā arī ieviestas diferencētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Rezultātā grāmatvedim, kuram jārēķina darba alga pieciem darbiniekiem, darba kļuvis vairāk, jo daudz kas jādara manuāli, taču tas ir paveicams. Problēmas, aprēķinot darba algu, rodas tiem grāmatvežiem, kuru uzņēmumos ir daudz strādājošo un kur ir salīdzinoši sarežģīta algas aprēķināšanas kārtība, piemēram, piemaksas un dažādas amatu kategorijas. Šai situācijai sagatavoties nebija iespējams. Par uzņēmumu ienākuma nodokļa jauno kārtību grāmatveži pagaidām nedomā, jo pirmā šī nodokļa deklarācija pēc jaunajām prasībām jāiesniedz tikai jūlijā – par pirmo pusgadu. Protams, vairākas izdevumu kategorijas ir jāsaliek pareizajos lodziņos – ja to nedara uzreiz, tad var prognozēt kreņķus jūlija sākumā. Lai arī noteikts, kuras izmaksas tiek pielīdzinātas dividenžu izmaksai, tomēr interpretācijas un neskaidrības saistībā ar to, kas tad ir ar saimniecisko darbību nesaistītie tēriņi, vēl ir priekšā. Šī ir tā daļa, no kuras valsts var «paņemt» naudu, jo nodokļu administrācija, atnākot pārbaudē, vērtē arī darījuma ekonomisko būtību, nevis tikai juridisko formu, un te var tikt lauzti šķēpi, jo Valsts ieņēmumu dienests uzskatīs attiecīgos tēriņus par tādiem, kas pielīdzināmi dividenžu izmaksai, savukārt uzņēmējs šīs izmaksas būs atzinis, piemēram, kā darbinieku saliedēšanas un motivēšanas izmaksas. Var veidoties situācija, ka uzņēmējam no šīs summas būs jāsamaksā attiecīgais uzņēmuma ienākuma nodoklis, vai arī jāiet taisnību meklēt tiesā. Liela šķēpu laušana, kas gan notiek salīdzinoši klusi, ir par reversā PVN maksāšanas piemērošanu būvizstrādājumu piegādēm un arī metāl- apstrādē. Problēmas rada neskaidrības, kuros gadījumos un kādām precēm vai pakalpojumiem piemēro reverso PVN un kuros ne. Piemēram, vai skrūve ir vai nav būvizstrādājums, vai transporta pakalpojumam, pārvadājot būvizstrādājumus, ir vai nav reversā PVN maksāšanas kārtība. Ja metāls pieder pasūtītājam un metālapstrādes uzņēmums veic tā apstrādi, tad jāstrādā ar parasto PVN maksāšanas kārtību, bet, ja uzņēmējs ir iegādājies metālu un no tā gatavo izstrādājumu, tad ir reversā PVN maksāšanas kārtība. Var uzskatīt, ka nodokļu reformas pirmais gads nevienam – ne grāmatvežiem, ne uzņēmējiem, ne arī nodokļu administrācijai – nebūs viegls. Protams, vieglāk būs tiem, kuriem ir profesionāli grāmatveži, bet tā Latvijā ir liela problēma, jo pašlaik par grāmatvedi var būt jebkurš un bez izglītības – kaut vai ar grāmatvedības kursa noklausīšanos bezdarbnieku apmācībās.

Kā vērtējat grāmatvežu licencēšanas ideju?

Apsveicama ideja, bet tā vēl ir jāpiepilda ar konkrētu saturu. Asociācijā šis jautājums kā karsts kartupelis ir cilāts jau vairāk nekā desmit gadus, un šķiet, ka 2018. gads varētu būt tas, kurā tiks atrisināts jautājums par prasībām. Protams, vienā gadā nav iespējams atrisināt visas iepriekšējo 25 gadu problēmas, tāpēc tas varētu notikt pakāpeniski ar vairākus gadus garu pārejas periodu. Pašlaik runa ir par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšanu, tādējādi nodrošinot, ka šo pakalpojumu sniedzēji ir sava aroda profesionāļi. Šā gada sākumā VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule par būtisku uzdevumu 2018. gadam minēja tieši grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšanu, arī Finanšu ministrijas speciālisti to atbalsta. Tas būtu labs instruments, kas sakārtotu šo pakalpojuma jomu un nodrošinātu to, ka tajā strādā augstas kvalitātes zinoši speciālisti, kuri ne tikai seko līdzi visiem jauninājumiem, bet spēj nokonsultēt uzņēmēju pareizā likumu normu piemērošanā, lai tādējādi mazinātu risku uzņēmējiem nonākt konfliktā ar nodokļu administrāciju kādu neiesniegtu atskaišu vai nepareizu aprēķinu dēļ, vienlaikus arī risinot jautājumu par ēnu ekonomikas samazināšanu. Pašlaik grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju vidū nav maz tādu, par kuru darba kvalitāti ir šaubas.

Lielākās galvassāpes sagādā likumdošanas normu pareiza piemērošana, te gan ir nepieciešama ne tikai kompetence, bet arī atbilstošas iemaņas – grāmatvedis atbild par nodokļu aprēķinu, seko līdzi klienta finansiālās darbības rādītājiem, grāmatvedim jāspēj ne tikai komunicēt ar nodokļu administrāciju, bet arī izskaidrot jaunās prasības uzņēmējiem. Un nevajadzētu jaukt datu ievadītājus grāmatvedības sistēmā, kur darbam nav vajadzīgas īpašas iemaņas un zināšanas, ar grāmatvedi, kurš konsultē klientu – uzņēmēju, māk lasīt un arī sastādīt bilanci, pareizi sagatavot nodokļu deklarācijas VID. Tāpat ir arī tādi «grāmatveži», kuri piedalās dažādu shēmu izstrādē, vienlaikus radot zaudējumus valsts makam. Latvijas normatīvi pašlaik neprasa ne konkrētu izglītību, ne zināšanas, ne iemaņas, par grāmatvedi var būt jebkurš un līdz ar to arī sniegt šīs sarežģītās jomas pakalpojumus. Citur pasaulē tā nebūt nav. Lai sniegtu grāmatvedības ārpakalpojumus, ir noteikts zināšanu un prasmju līmenis. Ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana varētu notikt pakāpeniski, turklāt varētu būt arī kādi izņēmumi. Perspektīvā ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu varētu nodarboties tikai tie, kam izsniegta attiecīga licence, kuras iegūšanai būs nepieciešama ne tikai attiecīga izglītība, bet arī praktiskā darba pieredze. Licencēto grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju sarakstam vajadzētu būt pieejamam VID mājas lapā. Pašlaik brīvprātīgi grāmatvežu sertifikāciju uz pieciem gadiem ir veikuši vairāk nekā 500 šīs jomas speciālistu.

Vai tas neradīs dubultstandartu – ja par grāmatvedi strādāju kā algots darbinieks, tad nekādu sertifikāciju nevajag, bet, ja sniedzu grāmatvedības pakalpojumus, tad sertifikācija kļūs obligāta?

Uzņēmumos, kuros grāmatvedis ir algots darbinieks, darbojas darba tiesiskās attiecības un neviens uzņēmuma vadītājs neturēs darbā cilvēku, kurš neko grāmatvedībā nesaprot. Turklāt uzņēmuma vadītājs arī par katru grāmatveža kļūdu no šī darbinieka var piedzīt zaudējumus, savukārt ārpakalpojumu gadījumā ir tā – darba tiesisko attiecību nav, un uzņēmuma vadītājs ir materiāli atbildīgs par grāmatveža neiesniegtajām deklarācijām, nepareizi noformētām nodokļu atskaitēm un aprēķiniem. Ja ārpakalpojumu sniedzējs savas darbības vai bezdarbības dēļ ir radījis klientam zaudējumus, klients saskaņā ar Civillikumu ir tiesīgs šos zaudējumus piedzīt no ārpakalpojumu sniedzēja. Šīs situācijas risināšanai tika ieviesta grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Grāmatvedības pakalpojuma sniedzēja kvalifikāciju praksē varbūt pārbaudījis viens vai daži uzņēmumi, un par viņu pieredzi, it īpaši negatīvo, citi nezina, tādējādi «iekritušo» skaits var būt pietiekami liels. Turklāt situācijā, kad grāmatvedību kā ārpakalpojumu pērk arvien lielāks skaits uzņēmumu, grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju licencēšana būtībā ir arī sava veida kvalitātes un kompetences tests, lai potenciālie klienti zinātu, ar ko viņi sadarbojas – kam uztic sava uzņēmuma grāmatvedības uzskaiti. Par visu grāmatvežu (arī to, kuri strādā algotu darbu uzņēmumos) sertificēšanu pašlaik nav runas, jo nav tādas nepieciešamības un risku, kādi pastāv ārpakalpojumu sniedzēju gadījumā.

Vai tādējādi neradīsies situācija, ka mazajam uzņēmējam laukos tuvākais licencētais grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs būs 50 kilometru attālumā, vai arī otra iespēja būs izmantot grāmatveža pakalpojumus nelegāli, juridiski deklarējot, ka to dara pats īpašnieks?

Nodokļi ir jāmaksā visiem neatkarīgi no tā, vai tas ir liels vai mazs uzņēmums. Licencēšana nav paredzēta kā instruments, lai no grāmatvedības pakalpojumu tirgus izstumtu profesionālus cilvēkus vai tiem liktu sniegt pakalpojumus nelegāli. Protams, ar Rīgas brillēm nevar skatīties uz reģioniem, tāpēc iespējams risinājums tiem, kuri sniedz grāmatvedības pakalpojumus, piemēram, vienam vai trijiem maziem uzņēmumiem, – uz viņiem pagaidām licencēšanas prasības neattiecināt, bet viņiem tāpat ir jābūt izpildītām noteiktām prasībām, lai tiktu iekļauti oficiālajā grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Vēl ir iespēja šo prasību piemērot, balstoties uz grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju neto apgrozījumu. Piemēram, obligāta licencēšana būtu no apgrozījuma 10 000 eiro gadā, jo 40 000 eiro darījumu apmērs, kas ir obligāts PVN maksātāja reģistrācijai, varētu būt pārāk augsts. Par šiem jautājumiem diskusija vēl tikai priekšā, tāpēc arī par iespējamiem risinājumiem var runāt tikai pieļāvuma formā.

e-Avīze

Problēmu gadījumā lūgums rakstīt eavize@db.lv vai zvanīt +371 67063333