Dienas Bizness

  • 21 svētdiena,
    oktobris

    Urzula, Severīns

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8802

    USD: 1.1470

Zaļajā noliktavā

Resursi Pēdējos piecos gados augošu koku krāja pieaugusi par 13,1 milj. m3 jeb vidēji par 2,6 milj. m3 gadā un sasniegusi 677 milj. m3

Šie rezultāti vēlreiz pierāda mīta «viss ir nocirsts» neatbilstību realitātei. Latvijas meža resursu statistiskās inventarizācijas dati iegūti nacionālā meža monitoringa ietvaros. Pašlaik meža resursu vērtējums ir veikts par pirmajiem diviem piecu gadu monitoringa mērījumu cikliem (2004.-2008.g. un 2009.-2013.g.), savukārt no trešā cikla pieejams trīs gadu (2014.- 2018.g.) mērījumu apkopojums. Šobrīd dati dod iespēju izdarīt provizorisku vērtējumu. Meža monitoringa mērķis ir noteikt, cik daudz Latvijā ir mežu, mežu zemju un koksnes resursu un kas ar tiem notiek – apjoms pieaug vai samazinās. «Dati rāda, ka mežā augošu koku krāja turpina pieaugt, jo koksnes pieaugums pārsniedz nocirstās un dabiski nokaltušās koksnes apmērus,» situāciju skaidro meža monitoringa programmas īstenotāja, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons. Monitoringa ietvaros tiek mērīts ne tikai koksnes apjoms un pieaugums, bet arī vērtēta meža un meža zemes (tajā ietilpst cirtumi, purvi, applūstošas teritorijas, meža infrastruktūras objekti) platība.

Plus 13 milj.m3

«Monitoringa dati nebūt nevar iepriecināt tos, kuri apgalvo, ka Latvijā «viss, ko vien varēja, jau ir nocirsts» un pamato savu secinājumu ar stāstiem par to, ko redzējuši pa transportlīdzekļa logu. Dati, kurus ieguvuši zinātnieki, apmeklējot 9692 parauglaukumus visā Latvijā un ar milimetra precizitāti uzmērot vairāk nekā 135,6 tūkstošus koku, gan liecina pretējo. Daļa sabiedrības to ignorē vai arī vienkārši negrib vai pat nespēj pieņemt» uz jautājumu par to, vai monitoringa dati nav savdabīga sarkanā lupata saniknota vērša priekšā, atbild J. Jansons.

Mežzinātnieku datos ir vairāki skaitļi, kuri var izbrīnīt ne tikai ar meža lietām nesaistītus cilvēkus, bet arī nozarei pietuvinātus speciālistus. «Lai iegūtu meža koksnes bilanci, no krājas izmaiņām jeb koksnes resursu faktiskā pieauguma tiek atņemts nocirstās un atmirušās koksnes apjoms, kā arī ikgadējais koksnes pieaugums. Rēķinot šo saldo, iepriekšējos trīs gados vidēji Latvijā mežos kopumā koksnes krāja bija 677 milj. m3, bet pirms pieciem gadiem šis apjoms bija 664 milj. m3, tādējādi var izrēķināt faktisko koksnes pieaugumu šo gadu laikā – 13,2 milj. m3, kas vidēji gadā ir 2,6 milj. m3,» aprēķina metodiku rāda J. Jansons. Tiesa, pirms pieciem gadiem faktiskais koksnes krājas pieaugums bija lielāks un sasniedza 20 milj. m3 jeb vidēji četri milj. m3 ik gadu. «Tam ir dažādi iemesli. Viena lieta ir krājas izmaiņas jeb koksnes daudzums mežos. Otra – meža ražība – tā koksne, ko augot izveido dzīvie koki. Ir virkne iemeslu, kādēļ faktiskais koksnes uzkrājums mežos kādā laika posmā ir lielāks vai mazāks – gan vēja, gan kukaiņu, gan cilvēku ietekmē,» tā J. Jansons. Viņaprāt, īpaši šī ietekme var izpausties privātajā sektorā laba augsnes sasaluma un augstu koksnes cenu mijiedarbībā. Tādēļ svarīgāk ir tas, kas notiek ar mežu ražību – vai tie kļūst ražīgāki vai ne. Otrs, ne mazāk svarīgs rādītājs, ir koksnes resursi galvenās cirtes parametrus sasniegušos mežos, kuros atļauta mežsaimniecība.

Sarežģīts aprēķins

«Pēc mūsu aprēķiniem, starpība starp koksnes sortimentiem un nocirstajiem augošiem kokiem veido ap 2,5 milj. m3 gadā. Jāpiebilst, ka arī koksnes pieaugumu, ar kuru pieņemts salīdzināt nocirsto, vienmēr rēķina ar mizu un galotnēm,» skaidro J. Jansons. Tieši pēdējais arī ir viens no iemesliem, kādēļ monitoringā vienmēr mežizstrādes apjomi tiks uzrādīti lielāki nekā Valsts meža reģistrā. Viņš arī atgādina, ka pēc mežizstrādes nekad visa koksne 100% netiek no meža izvesta un ik gadu mežā no tās paliek aptuveni 0,6 milj. m3. To, ka aprēķina dati ir pareizi, apliecina fakts, ka valstij piederošajos mežos nocirstais apjoms monitoringa aprēķinos sakrīt ar datiem, kurus iegūst, sortimentus uzmērot ar meža mašīnu un kokzāģētavu datorprogrammām. «Lielākā kļūda, kādēļ nesakrīt Latvijā vispārpieņemtais koku ciršanas apjoms ar meža monitoringa datiem, ir jāmeklē privātmežos, kur mežizstrāde notiek, izmantojot roku darbu, un arī meža tehnikas uzskaites datu nav visiem,» skaidro J. Jansons. Valsts mežos ir noteikts maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms pieciem gadiem, savukārt privātmežu īpašniekiem tieša valstiska apjoma ierobežojuma nav – ir tikai galvenās cirtes vecums, caurmērs un netiešie regulējumi, kad un kā drīkst veidot cirsmu līdzās iepriekš nocirstai audzei.

Izauguši 224 milj. m3

Monitoringa dati rāda, ka pēdējos piecos gados palielinājusies koksnes krāja audzēs, kurās atļauta galvenā cirte un kuras sasniegušas ciršanas vecumu. Pirms pieciem gadiem šādos mežos auga 203 milj. m3 koksnes, savukārt pēdējo trīs gadu vidējie dati liecina, ka šis koksnes daudzums palielinājies līdz 224 milj. m3. «Šiem datiem vajadzētu radīt nozarei zināmu stabilitātes apziņu par koksnes resursu pieejamību Latvijā,» uzsver J. Jansons. Viņš noraida spekulācijas, ka šis pieaugums noticis uz tā dēvēto mazvērtīgo koku sugu rēķina. «Piecos gados koksnes apjoms galvenās cirtes vecumu sasniegušos priežu mežos ir pieaudzis par 5,0 milj. m3, bērzu audzēs – par 9,2 milj. m3, egļu – par 3,4 milj. m3, savukārt par 20 gadiem vecākos baltalkšņa mežos - tikai par 1,9 milj. m3. Par 40 gadiem vecākos apšu mežos krāja pat sarukusi par 0,5 milj. m3,» datus rāda J. Jansons. Viņš arī atzīst, ka par galvenās cirtes vecumu jaunākās audzēs, kurās sasniegts galvenās cirtes caurmērs, koksnes resursu apjoms piecos gados pieaudzis vēl par 6,4 milj. m3. «Zaļā noliktava atkal ir palielinājusies. Šie produkti, protams, nav ar pāris mēnešu vai gadu derīguma termiņu, bet, vai «noliktavu» veidot ir izdevīgi no tautsaimniecības un nacionālās rūpniecības viedokļa, gan ir diskutabli,» piemetina J. Jansons. Zinātnieki izrēķinājuši, ka papildus 15,5 milj. m3 koksnes ir pieaugušos mežos, kuros galvenā cirte un līdz ar to mežsaimniecība nav atļauta.

Pūst 65 milj. m3

Zinātnieki aprēķinājuši, ka Latvijas mežos dažādās sadalīšanās stadijās atrodas 65 milj. m3 dažādu sugu beigtas koksnes. Šis daudzums 10 gados ir palielinājies par 7,5 milj. m3 jeb 12%. «Tā kā ik gadu zaļajā «noliktavā» koksne uzkrājas, bet ciršanas apjomi būtiski nepieaug, arī beigtās koksnes apjomi Latvijas mežos tuvākajā nākotnē pieaugs,» prognozē J. Jansons. Viņaprāt, vismaz daļa no šīs koksnes būtu izmantojama saimnieciski, taču lēmums ir meža saimnieku ziņā. Tomēr ilgtermiņā, praktizējot mūsdienīgu jaunaudžu veidošanas politiku, ir paredzams, ka katrs koks, kas aug Latvijas mežos, būs lietaskoks. Tādēļ atmirušās koksnes pieauguma apjoms nākotnē varētu samazināties.

Aug ātrāk

J. Jansons atzīst – pašlaik nav datu par to, vai koksnes krāja pieaug ātrāk nekā pirms 10 gadiem. «Protams, koksnes pieaugums nākotnē būs straujāks un arī vienā un tajā pašā vecumā esošo audžu krāja būs lielāka, nekā ir pašlaik, un tas ir vairāku faktoru ietekmes dēļ – būs gan ģenētikas, gan mērķtiecīgas audzēšanas tehnoloģiju, gan garāka un siltāka veģetācijas perioda, gan augsnes auglības palielināšanās ietekme,» norāda J. Jansons.

Mežsaimnieki, kuri domā par nākotni, mežu atjauno ar stādiem, kuri izaudzēti no selekcionēta sēklu materiāla. Vienlaikus stādi tiek apstrādāti ar materiāliem, kas ļauj tiem labāk izdzīvot pirmajos sarežģītākajos dzīves gados, kad tos apdraud zīdītājdzīvnieku, kukaiņu un slimību komplekts. Tajā pašā laikā Latvijā arī netrūkst mežu, kurus īpašnieki atjauno ar koku sugu pirmformām jeb izmanto t.s. dabisko atjaunošanos. Runājot par klimata pārmaiņām – nākotnē paredzams, ka aukstums iestāsies vēlāk un siltums atnāks agrāk nekā šobrīd. Garāks veģetācijas periods veicinās koku augšanu, bet šie paši faktori var uzlabot arī koku kaitēkļu dzīves kvalitāti.

Normatīvu bremze

«Iespējams, jāuzlabo gan normatīvo aktu, gan mežsaimniecības prakses kvalitāte,» uz jautājumu, kas būtu jādara, lai mazinātu iedzīvotāju daļas nepatiku pret koku ciršanu mežā, atbild J. Jansons. Viņš piekrīt viedoklim, ka cirtes, kurās haotiski atstāti gan normatīvos, gan labās prakses standartos paredzētie ekoloģiskie koki, nebūt nav tā pievilcīgākā ainava. «Koku ciršanas apjomi Latvijā ir tik nelieli, ka diez vai paši par sevi rada diskusijas. Latvijā gadā no kopējās meža platības nocērt nedaudz vairāk nekā 1%. Jautājums ir par to, kā koku ciršanu izvieto ainavā. Nedaudz padomājot un paplānojot ekoloģisko koku izvietojumu, varētu veidot ainaviskas veco koku biogrupas, kas daļai ceļa braucēju mazinātu negatīvo iespaidu. Aizgājušajā gadā jau bija mēģinājums modernizēt mežsaimniecību, lai priežu mežos jūras tuvumā retaiņu vietā drīkstētu plānot un veikt pakāpeniskās cirtes, bet tas beidzās ar to, ar ko beidzās,» uz jautājumu par to, vai tiks gatavoti kādi priekšlikumi normatīvo aktu izmaiņām, atbild J. Jansons.

e-Avīze

Problēmu gadījumā lūgums rakstīt eavize@db.lv vai zvanīt +371 67063333