Dienas Bizness

  • 16 otrdiena,
    oktobris

    Daiga, Dinija, Dinārs

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8805

    USD: 1.1581

Jāizmanto gudri

Izstāžu stendu izveidē tehnoloģiskie risinājumi ir tikai palīgrīks, kas nevar sacensties ar jēgpilnu vēstījumu

tehnoloģijas

Izstāžu stendus var dalīt pēc dažādiem kritērijiem, piemēram, pēc telpiskās struktūras (salas, pussalas), pēc ekspozīcijas dizaina stratēģijas, pēc budžeta u.c. «Tomēr svarīgākais ir vēstījums, kas caur stenda dizainu tiek nodots apmeklētājam, vai verbālais vēstījums saskan ar vizuālo vēstījumu, kā piesaistīt uzmanību vizuāli un notikumiem pārblīvētā mesā, kur par apmeklētāja uzmanību sacenšas tūkstošiem stendu. Tie ir jautājumi, uz kuriem atbild dizaineri ar savu piedāvāto stenda dizaina stratēģiju, telpisko un grafisko valodu, apmeklētāju iesaisti,» atklāj dizaina biroja H2E dizainere, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, Latvijas Dizaina gada balvas organizatore Ingūna Elere.

Lielāks mehānisms

Dizaina biroja H2E pieredzē īslaicīgais stendu dizains vairāk ir bijis privātā sektora pasūtījums, bet ilgtermiņa muzeju ekspozīciju izveide ir reizēm pat vairāku gadu darbs, piemēram, nesen atvērtais Rīgas Motormuzejs, Raiņa un Aspazijas memoriālie muzeji, Kara muzeja ekspozīcija par Latvijas iedzīvotājiem Pirmajā pasaules karā un citi. I. Elere teic, ka ir svarīgi izdalīt divus galvenos ekspozīciju tipus – pastāvīgās ekspozīcijas un īslaicīgās. Katrai no tiem ir savi mērķi, savs vēstījums, kas jānodod apmeklētājam, un līdz ar to savi paņēmieni, kā to risināt. Tomēr skaidrs ir viens – mūsdienās tehnoloģijas attīstās mežonīgā ātrumā, līdz ar to gudrs tehnoloģiju lietojums izstādē ir rūpīgi jāpārdomā. Apmeklētāju šodien nepārsteigsi ar ekrāna novietojumu stendā vai projekciju uz sienas. «Tehnoloģija pati par sevi neko nerisina, tas ir instruments, lai nodotu vēstījumu. Šodienas tehnoloģiju intensitātē ir rūpīgi jāplāno, kādas tehnoloģijas izmantot, kāda būs to ilgtspēja un atdeve. Salīdzinot muzeju un komerc- izstāžu stendus, varu secināt, ka pašreiz muzeji, kuri gan cīnās ar resursu trūkumu, manuprāt, iet pa priekšu komercizstādēm inovāciju jomā – ar jēgpilnu vēstījumu gudrā, kvalitatīvā un tehnoloģiski pamatotā risinājumā. Endijs Vorhols reiz teicis, ka nākotnē muzeji kļūs par lielveikaliem un lielveikali par muzejiem. Manuprāt, šis laiks ir pienācis, jomas pārklājas, vieni no otra pārņem labākās pieredzes, sacenšoties par apmeklētāja uzmanību,» stāsta I. Elere.

Savukārt reklāmas aģentūras Bulterjers radošais direktors Jānis Ozers ir pārliecināts, ka visi pasaules muzeji kopā nevar sacensties pat ar dažām lielajām pasaules izstādēm, kuras notiek regulāri reizi gadā vai divos, turklāt – visos kontinentos. «Izstāde ir kā virtuāla telpa, kurā uz dažām dienām tiek uzburts tirgus laukums, pilsēta vai olimpiskais ciemats, kurā sabrauc tūkstošiem cilvēku un uzrīko «tīklošanas» sacīkstes, bet pēc slēgšanas jau dažu stundu laikā viss gandrīz ir pazudis un palicis tikai digitālās vides piezīmēs. Stends ir tikai viena skrūvīte lielā mehānismā, un tai var būt kāds mazs dārgakmens, iestrādāts kā greznā pulkstenī, bet laiku skaita viss mehānisms kopā,» apraksta J. Ozers. Tādēļ, viņaprāt, ir jāskatās, jārunā par izstādi kā masu mediju vai varbūt kā impulsveida masu mediju kopumu, jo tur ir pārāk daudz savstarpēji saistītu vienumu, un izstādē, kurai ir fantastisks organizators, labs ģeogrāfisks novietojums un kvalitatīvs apmeklētāju grozs, klients ar mazu un lētu stendu varēs sasniegt vairāk nekā ar milzīgu un dārgu stendu mazāk prasmīgi pārvaldītā izstādē, kas norisinās laikā vai vietā, kas nevar nodrošināt apmeklētāju plūsmu. Tieši tāpat mazajā stendā uzņēmums, kas būs izpratis šī medija darbību un investējis ievērojamu savas kompānijas darbu pirms izstādes, būs aktīvs izstādē un intensīvi darbosies pirmajās nedēļās pēc šī notikuma, visdrīzāk, sasniegs daudz vairāk nekā liels uzņēmums, kas aizsūtīs uz tikpat vērienīgu stendu nemotivētu komandu, kura «atstrādās» komandējumu un nekādas īpašas aktivitātes neveiks nedz pirms, nedz pēc izstādes, viņš pauž.

Amplitūda plaša

Atgriežoties pie tehnoloģijām, SIA Aspired valdes priekšsēdētājs Gvido Grīnbergs stāsta, ka interaktīvi eksponāti iedalās divās lielās grupās: multimediju – kur tiek izmantotas kādas tehnoloģijas, pārsvarā skārienjutīgi ekrāni, projektori un programmatūra –, un tā saucamie hands-on/body-on jeb eksponāti, ar kuriem lietotājs mijiedarbojas ar rokām un/vai ķermeni, lai iegūtu tajos ievietoto informāciju. «Cenas atšķiras. Esam veidojuši interaktīvus eksponātus par dažiem simtiem eiro un arī par 20 tūkst. eiro. Viss atkarīgs no to izmēra, izmantojamajiem materiāliem, satura apjoma un citiem faktoriem,» viņš norāda. Aptuveni 70% uzņēmuma klientu ir muzeji, bet pārējie ir privātie uzņēmumi. Eksponātus īrē arī reklāmas un PR aģentūras.

Aspired komanda, nolūkā iegūt eksporta klientus, apmeklē nozares izstādes ārvalstīs. Līdz šim Aspired ir piegādājis Krievijas tirgum vienu interaktīvu elementu, patlaban izstrādā mobilo lietotni par godu Igaunijas simtgadei. Tā palīdzēs apceļot (apstaigāt) Igaunijas tūrisma objektus, šķērsojot visu valsti.

Taujāts par aktuālitātēm izstāžu stendu ierīkošanā, G. Grīnbergs atklāj, ka visi kā traki vēlas izmantot virtuālās realitātes tehnoloģiju – lai iegūtu informāciju, lietotājam jāliek uz galvas īpašas brilles, nonākot citā pasaulē. «Jāsaka gan, ka mēs neiesakām šo produktu. Tas vienmēr tiek lietots publiskos pasākumos, kur šo ierīci izmanto daudz cilvēku, un rodas jautājums par to, cik tas ir higiēniski,» klāsta G. Grīnbergs. Viņaprāt, svarīgākais, lai eksponāts ir interaktīvs, un tas nebūt nenozīmē, ka būs milzīgas izmaksas.

Pēdējos piecos gados viņš ir apmeklējis vairāk nekā 40 interaktīvos zinātnes centrus visā pasaulē un novērojis, ka ideju un veidu, kā pasniegt informāciju, ir ļoti daudz. Svarīgākais ir prast uzrunāt apmeklētāju vajadzīgajā brīdī. «Latvijā interaktivitāte vēl tikai ienāk. Pirms pieciem gadiem man bija klientam jāstāsta, kas tā vispār ir, bet tagad klienti jau paši nāk ar savām idejām – daudz redzējuši, apskatījuši, izmēģinājuši. Man atliek tikai ideju «ietērpt», rēķinoties ar viņu plānoto budžetu,» atklāj G. Grīnbergs.

Viens no otra mācās

«Muzeji var nodrošināt lielāku investīciju kapacitāti uz vienu objektu vai kvadrātmetru, jo tie ir ilgspēlējoši projekti. Pēc tam nāk «garās» izstādes, piemēram, Venēcijas biennāle, un tikai tad – komercizstādes, kuru dzīves cikls ir no vairākām stundām līdz dažām dienām. Tas viss arī nosaka investīciju plūsmu un raksturu. Mūsu uzņēmuma darbība ir orientēta uz dizaina stendiem, nevis apbūves kvadrātmetriem. Eksports ir minimāls, bet strādājam, lai izveidotu tādus produktus, kas būtu eksportnoderīgi,» atklāj J. Ozers.

Viņš novērojis, ka Latvijā mazā tirgus dēļ komersanti grib ekonomēt, kas «spiež» izmaksas uz leju, bet uzņēmumi, kas saskaras ar jaunu tirgu apguvi un tiem noteikumiem, kādus diktē lielie izstāžu centri pasaulē, spiesti tos pieņemt, tostarp izmaksas. Tādējādi iekšējā tirgū izmaksas īpaši nemainās, bet ārējos tirgos seko kopējai inflācijai. Uzņēmumi, kas izprot un novērtē milzīgās izstāžu iespējas un laba stenda nozīmi un sinerģiju, atvēl budžetā pietiekami lielas summas izstāžu projektiem, bet tie uzņēmumi, kas nav «sadraudzējušies» ar šo mārketinga kanālu, parasti arī nodrošina negatīvo statistiku gan izmaksu ziņā, gan rezultativitātē, uzskata J. Ozers. Latvijā izstādes, viņa vērtējumā, ir ļoti mazas, un par nopietnu izstāžu biznesu te īsti runāt nevar. Ja Rīga kādreiz kļūs par Baltijas izstāžu krustpunktu, kam ir pilnībā visi priekšnosacījumi, tad arī viss jaunais pie mums ienāks uzreiz. «LED gaismas ir. Jaunākās tendences darbā ar apmeklētājiem – arī mazliet. Kopumā nav jau tik traki, tomēr neesam izstāžu lielvalsts, un tā nav nekāda gaušanās – izmēram ir nozīme,» teic J. Ozers.

I. Elere gan ir pārliecināta, ka Latvijā atspoguļojas visas pasaules tendences. Ar mūsu salīdzinoši nelieliem izstāžu budžetiem ekspozīciju dizains tiek novērtēts ar starptautiskām balvām šajā jomā līdzās lielo valstu mega budžetu projektiem. H2E klientu grozā ir gan valsts, gan privātais sektors, un eksports pašlaik ir viena no biroja attīstības prioritātēm. «Piemēram, H2E iegūtās divas Red Dot balvas par īslaicīgām ekspozīcijām Informācija un 10 lietu stāsti par cilvēku un varu ir tam apliecinājums. Tāpat SEGD starptautiskā dizaina balva Merit Award 2017 mazajai Tadenavas ekspozīcijai bez digitālu tehnoloģiju izmantojuma blakus The Rolling Stones ceļojošajai ekspozīcijai, Smitsona Institūta Afroamerikāņu vēstures un kultūras nacionālā muzeja vai La Cité du Vin (vīna muzejs Bordo – DB ) pastāvīgajām ekspozīcijām ar lielu tehnoloģiju piesātinājumu ir apliecinājums, ka tehnoloģijai nav izšķirošas nozīmes, bet svarīga ir skaidra, nestandarta ideja un profesionāls izpildījums. Mēs esam tikpat spējīgi, talantīgi un kvalitatīvi veikt patiesi labas lietas, tikai mūsu mērogs un budžeti ir krietni mazāki,» akcentē I. Elere.

Pasaule ir daudzveidīga, katrā valstī ir izcili risinājumi un okeāns ar viduvējiem un sliktiem risinājumiem. Runāt par vienu līdera valsti izstāžu stendu izveidē, pēc I. Eleres domām, nevar, jo šī joma ir gan starpdisciplināra, gan izteikti starptautiska labāko speciālistu jomā, piemēram, islandieši strādā Kanādai un Vācijai, nīderlandieši – Apvienotajai Karalistei. Pasaule skatās pēc unikāliem, nebijušiem risinājumiem, svaigām idejām un speciālistiem, kas to var sniegt.

e-Avīze

Problēmu gadījumā lūgums rakstīt eavize@db.lv vai zvanīt +371 67063333