Dienas Bizness

  • 23 piektdiena,
    februāris

    Haralds, Almants

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8834

    USD: 1.2276

Finanses

Foto: freeimages.com

Fiskālā padome: Izaugsme var sabremzēties straujāk un naudas tēriņiem būs mazāk

Fiskālās disciplīnas padome Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās makroekonomikas prognozes vērtē kā reālistiskas. Taču bažas rada ekonomikas izaugsmes potenciāls, proti - tas varētu būt vājāks nekā šobrīd prognozē FM, kas savukārt nozīmē, ka ekonomikas izaugsme nākotnē var sabremzēties straujāk un kopumā naudas tēriņiem būs mazāk, informē padome. 

Padome ir apstiprinājusi FM izstrādātās makroekonomikas prognozes 2018.-2021.gadam, ko valdība izmantos par pamatu konsultācijām ar Eiropas Komisiju, lai iezīmētu nākamā gada valsts budžeta aprises. 

«Šobrīd Latvijas ekonomika aug strauji, bet ir rūpīgi jāseko līdzi, vai šī straujā izaugsme neuzrāda pārkaršanas pazīmes, kas izpaužas kā straujš inflācijas un darba samaksas pieaugums,» uzsver Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. «Šāda tendence ir ļoti nevēlama, jo var izraisīt makroekonomiskās nestabilitātes draudus un ilgtermiņā pasliktināt valsts finansiālo situāciju, kā to redzējām iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā.»

Finanšu ministrijas izstrādātās jaunās makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2021.gadam liecina, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps šogad ir 4%, nākamajos gados - tuvu 3%, bet inflācija aug straujāk nekā iepriekš prognozēts.

«Padome vērš uzmanību, ka Finanšu ministrijas veidotā inflācijas prognoze 2019.-2021. gadiem ir veidota salīdzinoši piesardzīgi. Tas rada bažas, jo patlaban ir vērojami vairāki riski, kas apdraud ekonomisko stabilitāti, piemēram, notiek darba tirgus uzkaršana - Latvijā ir zems bezdarba līmenis un trūkst darbaspēka, kas savukārt veido spiedienu uz darba samaksu un inflāciju. Tāpēc, lai šādos apstākļos Finanšu ministrijas prognozēto ekonomikas potenciāla pieaugumu varētu uzturēt, Padome uzskata, ka ir nepieciešams būtiski kāpināt ražīgumu,» uzsver Padomes IKP darba grupas vadītājs Mārtiņš Kazāks.

«Gadījumā, ja faktiskā inflācija būs būtiski augstāka nekā kā šobrīd tiek prognozēts, Padome lūgs Finanšu ministrijai samazināt potenciālā IKP prognozes un palielināt pozitīvo starpību starp potenciālo un reālo ekonomikas augsmi,» uzsver M.Kazāks.
Vienlaikus Padome atgādina Finanšu ministrijai jau iepriekš pausto ieteikumu attīstīt makroekonomikas attīstības scenārija jūtīguma analīzi, iekļaujot sekojošus rādītājus - reālā IKP izaugsmi %, kopējos budžeta ieņēmumus, budžeta bilanci un budžeta deficītu.

Padome ir arī veikusi makroekonomisko prognožu izpildes novērtējumu prognozēm par laika periodu no 2004.gada un aicina Finanšu ministriju uzsākt regulāru makroekonomisko prognožu izpildes novērtēšanu, kas palīdzētu modeļa pilnveidei un datu precizēšanai nākotnē.

Atbilstoši noslēgtajam sadarbības memorandam Padome sniedz agrīnu apstiprinājumu FM makroekonomikas prognozēm, lai atbalstītu Valdības darbu pie gadskārtējo dokumentu - stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam, nākamā gada budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara - izstrādes.

Padome ir apstiprinājusi FM prognozes attiecībā uz reālā un nominālā IKP pieaugumu, potenciālā IKP pieaugumu un izlaižu starpībām, inflāciju un IKP deflatoru.

Komentāri

Reklāma