Dienas Bizness

  • 24 pirmdiena,
    septembris

    Agris, Agrita

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8940

    USD: 1.1759

Finanses

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jūnijā atgūti ABLV Bank aktīvi 11,943 miljonu eiro apmērā

«ABLV Bank» likvidatori jūnijā atguvuši aktīvus 11,943 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats par bankas darbību no 13. līdz 30.jūnijam.

Tostarp no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 6,102 miljoni eiro, no izsniegtajiem kredītiem - 4,292 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 1,499 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 50 tūkstoši eiro.

Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi jūnijā bija 1,995 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,824 miljoni eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 88 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus - 40 tūkstoši eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2018.gada 30.jūnijā «ABLV Bank» bija noguldījumi 1,602 miljardu eiro apmērā, pakārtotās saistības bija 139,802 miljonu eiro apmērā, bet emitētie parastie vērtspapīri - 299,833 miljonu eiro apmērā.

«ABLV Bank» kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām šogad jūnija beigās bija 1,013 miljardi eiro, kredītos banka bija izsniegusi 802,581 miljonu eiro, ieguldījumi vērtspapīros - 276,322 miljoni eiro, ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā - 190,682 miljoni eiro, bet prasības pret kredītiestādēm - 77,138 miljoni eiro.

Kopumā «ABLV Bank» aktīvi 30.jūnijā bija 2,38 miljardu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves jūnija beigās bija 321,42 miljoni eiro, tostarp iepriekšējo periodu uzkrātā peļņa bija 117,465 miljoni eiro, bet pārskata perioda zaudējumi bija 22,429 miljonu eiro apmērā.

Bankas pārstāvji atzīmē, ka līdz ar likvidācijas sākšanu bankai mainījusies grāmatvedības politika, tostarp attiecībā uz uzkrājumu veidošanu aktīvu vērtības samazinājumam, jo tiek mainīts princips no darbības turpināšanas uz likvidāciju. Tādējādi pieaudzis bankas zaudējumu apmērs.

«ABLV Bank» ārpusbilances saistības un iespējamās saistības jūnija beigās bija 35,249 miljonu eiro apmērā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva «ABLV Bank» sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. FKTK ir iesniegusi arī Eiropas Centrālajai bankai lēmuma projektu par «ABLV Bank» licences anulēšanu.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju.

«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt «ABLV Bank» advokāti atbildes vēstulē aicinājuši «FinCEN» atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka «FinCEN» pret «ABLV Bank» izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. «FinCEN» nav arī ņēmis vērā «ABLV Bank» paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.

Tāpat «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku un Vienotā noregulējuma valdi. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret Eiropas Centrālo banku un divus pret Vienotā noregulējuma valdi. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, kurus varētu būt izdarījusi Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus.

Komentāri

Reklāma