Dienas Bizness

  • 20 ceturtdiena,
    septembris

    Guntra, Ginters, Marianna

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8881

    USD: 1.1667

Finanses

Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs

Foto: LETA

Finanšu sektora stabilitāte ar zināmām bažām

Finanšu sektors pēckrīzes gados ir kļuvis stabilāks, bet par augstu cenu un uz nevienlīdzības rēķina.

Desmitajā gadadienā kopš ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrota, kas 2008. gada 15. septembrī paralizēja pasaules kreditēšanas tirgus un izraisīja globālo krīzi, ASV un Eiropas bankas ir labāk kapitalizētas un drošākas. Finanšu sistēma tomēr aizvien ir savstarpēji ļoti saistīta, un satricinājuma gadījumā nav izslēgta arī kādu banku glābšana par nodokļu maksātāju naudu. Šāds scenārijs gan ir kļuvis mazāk ticams, un vairums ekspertu lēš, ka nākamā krīze nebūtu tik postoša.

Lielāks segumsLīdz ar stingrākiem regulējumiem ievērojamākās pārmaiņas kopš 2008. gada krīzes ir banku pašu kapitāla pieaugums attiecībā pret kopējiem aktīviem un banku lieluma ierobežošana. Tirgus satricinājumu gadījumā pašu kapitāls kalpo kā amortizators zaudējumu segšanai, saglabājot bankas darbību un nemeklējot palīdzību pie valsts. No katriem 100 dolāriem, ko banka pārvaldīja, Lehman Brothers 2007. gadā vien divi dolāri bija viņu pašu nauda. Tagad ASV banku vidējais pašu kapitāla rādītājs ir 6,6%, liecina Bloomberg dati.

Ievērojama banku sektora stabilizācija ir notikusi Latvijā, un šeit «jūs neatradīsiet banku, kurai pašu kapitāla rādītājs būtu zem 14%,» DB saka Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Lai gan nerezidentu kapitāla samazināšanas dēļ Latvijā rūk noguldījumu atlikums, banku sektora likviditātes rādītājs ir augsts, liecina FKTK dati. Pērnā gada beigās tas bija gandrīz 60%, uz pusi pārsniedzot minimālo prasību. Banku lieluma jeb izaugsmes iegrožojumi ir mazinājuši šā sektora milzīgo ietekmi uz ekonomiku. Lai gan tā aizvien ir liela, tomēr ievērojami mazāka par pirmskrīzes laiku (skat. grafiku), un tas sakāms gan par ASV, gan Eiropu. Tādi Eiropas banku milži kā britu Royal Bank of Scotland jeb RBS un Nīderlandes ING, kurus krīzes laikā izglāba attiecīgās valdības, ir to īpatsvarā sarukuši trīskārt.Globāli šai tendencei nav sekojusi Ķīna, kuras finanšu institūcijas ir augušas, un patlaban piecas Ķīnas bankas ir pasaules pirmajā desmitniekā pēc aktīvu lieluma. To aktīvu kopējais apjoms šā gada pirmajā ceturksnī atbilda 131% no Ķīnas IKP, raksta Bloomberg, kas ir pieaugums pret 114% rādītāju 2007. gadā.

Lielās bankas aizvien saglabā līderību aizvien necaurskatāmajā atvasināto vērtspapīru tirgū. Sešām lielākajām ASV bankām patlaban ir 35% daļa pasaules atvasināto vērtspapīru tirgū, kas ir vien desmit procentpunktu kritums no 2010. gada. Lai gan regulējumi no bankām, kas tirgojas ar šiem vērtspapīriem, prasa lielāku nodrošinājumu un darījumu apdrošināšanu, to savstarpējā saistība ir liela, un krīzes situācijā var paraut līdzi daudzus.

Visu rakstu Stabilitāte ar zināmām bažām lasiet piektdienas, 14.septembra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Reklāma