Dienas Bizness

  • 14 ceturtdiena,
    decembris

    Auseklis, Gaisma

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8791

    USD: 1.1736

Ekonomika

Foto: Edijs Pālens/LETA

Rimšēvičs: Latvijas ekonomikas sniegums uzrāda bīstamu tendenci  20

Katras valsts attīstībā pienāk brīdis, kad pārvarētas valsts veidošanas grūtības un ir laiks apkopot paveikto, lai spertu nopietnus soļus attīstības virzienā, Latvijas Bankas gada pārskatā norāda centrālās bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.


Tas nekad nav viegli, barjeru pārvarēšana vienmēr prasa papildu piepūli, esošo prasmju pilnveidošanu un jaunu apgūšanu. Pašlaik šādā situācijā atrodas Latvija, un 2016. gada laikā vārdi reformas, strukturālas pārmaiņas un konkurētspēja kļuva par ierastiem gandrīz ikviena politiķa, lēmumu pieņēmēja, ekonomista, uzņēmēja un arī daudzu iedzīvotāju leksikā. To, ka bez reformām nebūs straujākas tautsaimniecības un labklājības izaugsmes, saprotam ne tikai Latvijā, bet visā eiro zonā.


Sapurināties liek globālās ekonomiskās norises, kas neļauj aizmirst par konkurētspējas un nākotnes potenciāla stiprināšanu. Latvijas mērķis ir vidējā ES dzīves līmeņa straujāka sasniegšana, izvairoties no iekļūšanas vidēju ienākumu slazdā. Diemžēl 2016. gada tautsaimniecības sniegums apliecināja kādu bīstamu tendenci – mūsu pārāk lielo atkarību no ES fondu resursu pieejamības. ES fondu līdzekļu izmantošanas apjoms saruka, un uzreiz apsīka arī ekonomiskā izaugsme, viņš uzsver.


Šāda atkarība ir vēl bīstamāka, domājot par nākotni. 2017. gadā gaidāma straujāka pieejamo ES fondu līdzekļu apguve un līdz ar to arī lielāka investīciju ieplūde tautsaimniecībā un spēcīgāks IKP izaugsmes temps. Tas var radīt mānīgu priekšstatu, ka tautsaimniecība strauji aug arī bez sāpīgām, nepopulārām, priekšvēlēšanu laikā riskantām reformām, uzsver LB vadītājs.


Pēc viņa teiktā, LB ekonomisti veica aprēķinus un noteica, kāds ir IKP pieaugums bez ES fondu ietekmes. Neizmantojot ES fondu līdzekļus, Latvijas IKP gadā aug aptuveni par 2%, un šāds zems temps rada risku, ka pārskatāmā nākotnē ne tikai nesasniegsim Vācijas vai vidējo ES līmeni, bet arvien vairāk atpaliksim arī no saviem kaimiņiem.


«Kas jādara, lai panāktu straujāku un ilgtspējīgāku izaugsmi? Latvijas Banka 2016. gadā palīdzēja valstij rast atbildes uz šo jautājumu. Tā ir investoru ieinteresētības palielināšana un darbaspēka potenciāla uzlabošana, veicot būtiskas reformas izglītībā, veselības aizsardzībā un uzņēmējdarbības vidē. Nupat tapusi arī Latvijas Bankas Nodokļu stratēģija 20/20 ar priekšlikumiem konkurētspējīgas un izaugsmi veicinošas nodokļu sistēmas ieviešanai. Valdības līmenī tiek aktīvi gatavoti nozīmīgi uzlabojumi vairākās jomās,» uzsver centrālās bankas vadītājs.

Reklāma