Dienas Bizness

  • 16 otrdiena,
    oktobris

    Daiga, Dinija, Dinārs

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8805

    USD: 1.1581

Ekonomika

Ivars Zariņš

Foto: Evija Trifanova/LETA

Ar 80 miljoniem atpirksies no Eiropas

Latvija plāno atvēlēt 80 miljonus eiro ārvalstu elektroenerģijas ražotāju atbalstam, tādā veidā novēršot obligātajā iepirkumā (OI) nelikumīgi izmaksātā atbalsta sekas attiecībā pret citām Eiropas Savienības (ES) valstīm

To intervijā DB atklāja bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs, pašlaik Saeimas deputāts Ivars Zariņš. Viņš norāda, ka, solot kaimiņiem kompensēt nelikumīgā atbalsta īstenošanu, Latvija izpildījusi vienu no nosacījumiem, lai Eiropas Komisija (EK) atzītu šo valsts atbalstu par saskanīgu ar ES kopējo tirgu un neizvirzītu iebildumus. Lai gan ES tiesību akti nosaka, ka dalībvalstu nacionālo tiesu pienākums ir nodrošināt nelikumīgi izmaksāta valsts atbalsta atgūšanu, par atbalsta seku kompensāciju vietējam tirgum joprojām netiek domāts, pauž I. Zariņš. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu pēdējā laikā plaši diskutē arī ekonomikas ministra Arvila Ašeradena izveidotā darba grupa, kura 14. jūnijā sanāk uz piekto sēdi. I. Zariņš reālus risinājumus no augsta līmeņa darba grupas negaida.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. jūnija laikrakstā Dienas Bizness: 

Kā Latvijā pastāvošā atbalsta shēma elektroenerģijas ražotājiem atšķiras no mehānismiem, kas radīti citās ES valstīs?

Patiesībā Eiropā pastāv liela atbalsta mehānismu dažādība. Latvijā šobrīd darbojas tā saucamais feed-in jeb iebarošanas atbalsta modelis, kas sniedz enerģijas ražotājam tiesības pārdot savu saražoto elektroenerģiju par cenu, kas ir nozīmīgi augstāka par tirgus cenu, nodrošinot tam garantētu samaksu neatkarīgi no tirgus apstākļiem. Šādu atbalsta mehānismu pamatoti ir izmantot tikai atbalstāmās elektroenerģijas tirgus veidošanās sākumposmā, lai iedrošinātu investorus ienākt šajā tirgū, solot tiem garantētu medusmaizi, taču vēlāk atbalsta shēmas būtu vairāk jāpiesaista tirgus principiem. Tās valstis, kurām interesē ilgtspējīga un efektīva atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana, jau sen ir atteikušās no šādām shēmām. Atbilstoši ES tiesību normām, atbalsta piešķiršanai elektrostacijām būtu jānotiek konkursa kārtībā, taču zināms, ka liela daļa atļauju Latvijā piešķirtas, iesniedzot vien pareizus dokumentus. Tas nozīmē, ka jebkurš komersants, kurš ir bijis pietiekami izmanīgs sakārtot dokumentāciju, ir bijis tiesīgs kvalificēties atbalsta saņemšanai, kas ir pretrunā ar EK pamatnostādnēs Par valsts atbalstu vides aizsardzībai noteiktajam. To savā lēmumā norāda arī EK, tāpēc neviļus rodas jautājums – vai, saskaņojot šo atbalsta mehānismu, Ekonomikas ministrija (EM) nav maldinājusi EK, jo tās lēmumā tiek apgalvots, ka šāds atbalsts tiek piešķirts tikai konkursa kārtībā. Jāpiebilst, ka šis gan nav vienīgais aspekts, kas liek apšaubīt, ka ar EK ir tikusi saskaņota Latvijā reāli īstenojamā atbalsta shēma.

Medijos vairākkārt esat norādījis, ka valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no AER laika posmā no 2007. līdz 2017. gadam nav bijis saskaņots ar EK, kas nozīmē, ka tas nav bijis arī likumīgs.

Pārkāpums ir ildzis desmit gadus, to savā lēmumā (SA.43140 (2015/NN) – Latvijas valsts atbalsts atjaunojamās enerģijas un koģenerācijas stacijām) skaidri apliecinājusi arī EK, norādot, ka Latvijas Republika ir pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. pantu, jo ieviesusi šo atbalsta pasākumu, atbilstoši nesaskaņojot to ar EK. Atbalsts, kurš pirms ieviešanas nav saskaņots, ir nelikumīgs – tas skaidri norādīts arī ES Regulā 2015/1589, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus speciāli 108. punkta piemērošanai. Iepriekš nesaskaņotu atbalstu EK, protams, vērtē, un to ar zināmiem nosacījumiem var saskaņot arī vēlāk.

Intervijā DB ekonomikas ministrs norādīja, ka tagad atbalsts ir saskaņots un atzīts par atbilstīgu. Kā vērtējat šo ministra izteikumu?

Šis apgalvojums liek domāt, ka viņš vai nu nesaprot, ko runā, vai izmisīgi cenšas maldināt sabiedrību. Ir jāsaprot, ka vēlāka atbalsta saskaņošana nepadara to par likumīgu laika posmā no 2007. līdz 2017. gadam. To nosaka arī ES tiesību akti un skaidrojošie dokumenti. Tas arī izriet no elementāras loģikas – ja EK pieļautu, ka var bez jebkādām sekām leģitimizēt iepriekš pieļautus ES tiesību pārkāpumus valsts atbalsta jomā, tad neviena no dalībvalstīm neko neskaņotu ar EK. To nu gan ekonomikas ministram vajadzētu zināt un saprast.

Ja EK šo atbalstu ir atzinusi par nelikumīgu, kāpēc Latvijai netiek piemērotas sankcijas un pienākums izmaksāto atbalstu atmaksāt?

Ja atzīts par saskanīgu ar ES kopējo tirgu, tas neuzliek EK par pienākumu uzdot šo atbalstu atgūt, un tas ir loģiski, jo EK to vērtē ES kopējā tirgus kontekstā. Tas norādīts arī lēmuma 98. punktā. ES tiesību normās un ES tiesas judikatūrā gan ir skaidri noteikts, ka saskaņojums nepadara nelikumīgi sniegto atbalstu par likumīgu, un tā sekas ir vērtējamas ne tikai Eiropas kopienas, bet arī nacionālās likumdošanas ietvarā. Dalībvalstu institūcijām šajā gadījumā ir pienākums nelikumīgā atbalsta atgūšanu vērtēt, vadoties arī no nacionālās likumdošanas normām. Šajā konkrētajā gadījumā Latvija ir apņēmusies novērst nelikumīgā atbalsta sekas attiecībā pret citām ES valstīm un pati piedāvājusi segt zaudējumus Lietuvai un Igaunijai, apsolot EK, ka Latvija veiks ieguldījumus 80 miljonu apmērā infrastruktūras projektos, kas atbalsta ārvalstu elektroenerģijas ražotājus (Lēmuma 57. punkts). Tādējādi Latvija izpildījusi vienu no nosacījumiem, lai EK atzītu šo valsts atbalstu par saskanīgu ar ES kopējo tirgu un neizvirzītu citus iebildumus (Lēmuma 94. punkts). Tajā pašā laikā nelikumīgā atbalsta sekas vietējam tirgum vēl līdz šim brīdim nav tikušas kompensētas – sabiedrība faktiski ir avansā samaksājusi par OIK. To Latvijas valdība nezināmu iemeslu dēļ no sabiedrības slēpj.

Visu interviju Ar 80 miljoniem atpirksies no Eiropas lasiet 14. jūnija laikrakstā Dienas Bizness

Komentāri

Reklāma