Dienas Bizness

  • 17 trešdiena,
    oktobris

    Gaits, Karīna, Gaitis

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8759

    USD: 1.1587

Būvniecība un īpašums

FOTO: Vēsturiskais Daugavgrīvas cietoksnis nevienam nav vajadzīgs

Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras funkcijas. Šobrīd pussabrukušo cietoksni uzrauga biedrība «Bolderājas grupa», kura par to saņem 440 eiro mēnesī. Rezultātā netālu no Rīgas centra esošais kultūras piemineklis, kuram būtu liels potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma objektu - līdzīgi kā Daugavpils cietoknim, ir kritiskā un nolaistā stāvoklī.

«Diemžēl tā situācija tur ir tāda, ka neviena valsts vai pašvaldības institūcija nav ieinteresēta to pārņemt un attīstīt kā kultūras pieminekli. Esam sagatavojuši Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par privatizācijas izbeigšanu un līdz ar to MK būs jālemj, kam to nodot,» komentē Guntis Kārkliņš, VAS «Privatizācijas aģentūras» sabiedrisko attiecību vadītājs.

Saskaņā ar MK 2000. gada 30. augusta rīkojumu nekustamais īpašums Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai Aizsardzības ministrija ar SIA «Aumeisteru muiža» uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

VAS «Privatizācijas aģentūra» uzskata, ka nomas līguma izbeigšana neatrisinās kultūras pieminekļa uzturēšanas un saglabāšanas jautājumus. PA nav iespēju cietoksni ilgtermiņā uzturēt un attīstīt atbilstoši kultūra pieminekļa statusam, lai tas kalpotu sabiedrības interesēm kā vēstures un kultūras objekts. Kā viens no iespējamiem risinājumiem ir privatizācijas procesa izbeigšana un cietokšņa nodošana kādai no valsts institūcijām, kas to varētu attīstīt atbilstoši tā statusam. PA ir vērsusies Kultūras, Aizsardzības un Satiksmes ministrijās, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un valsts aģentūrā «Latvijas Kara muzejs» ar lūgumu izvērtēt iespēju pārņemt valdījumā kultūras pieminekli.

Visas puses viennozīmīgi atbalstīja nepieciešamību saglabāt cietoksni valsts īpašumā un attīstīt to atbilstoši tā kultūrvēsturiskajam statusam. Kultūras ministrija pauda viedokli, ka gadījumā, ja objektu nav iespējams saglabāt valsts īpašumā, tas būtu nododams Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā ar nosacījumu, ka precīzi tiek definēti noteikumi objekta saglabāšanai publiskai funkcijai ar prioritāti kultūrai. Diemžēl neviena no uzrunātajām valsts institūcijām neesot izteikusi gatavību pārņemt valdījumā šo nekustamo īpašumu.

PA lūgusi Rīgas domei izteikt viedokli par objekta pārņemšanu pašvaldības īpašumā un izmantošanu kultūras funkcijai. Rīgas domes Īpašuma departaments, atbildot uz PA vēstuli, informējis, ka Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā ir ievērojams skaits valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļu. No Rīgas domes puses jaunu objektu pārņemšana īpašumā, kuru izmantošanai būtu nepieciešami nozīmīgi pašvaldības līdzekļu ieguldījumi, nav uzskatāma par lietderīgu. Līdz ar to šobrīd nav atrisināts jautājums par institūciju, kura turpmāk varētu uzturēt un attīstīt minēto objektu.

PA šogad ir sagatavojusi un iesniegusi Ekonomikas ministrijā tālākai virzībai MK rīkojuma projektu par Daugavgrīvas cietokšņa privatizācijas atcelšanu. Atceļot iepriekš pieņemto rīkojumu par Daugavgrīvas cietokšņa privatizāciju, MK varēs lemt par tā nodošanu institūcijai, kas nodrošinās tā uzturēšanu un attīstīšanu kā valsts kultūras pieminekli.

PA turpina kultūras pieminekļa apsaimniekošanu. Iepirkuma rezultātā 2015. gadā ar biedrību «Bolderājas grupa» ir noslēgts līgums par cietokšņa uzraudzību un uzturēšanu. Regulāri no dažādām ar kultūras projektiem saistītām organizācijām tiek saņemti lūgumi par pasākumu organizēšanu cietoksnī. Apmeklētajiem cietoksnis ir atvērts sestdienās un svētdienās. PA šobrīd veic nepieciešamās darbības kultūras pieminekļa pieejamības un uzturēšanas nodrošināšanai, tomēr vajadzīgs valstisks lēmums par kultūras pieminekļa nākotni atbilstoši tā statusam, uzsver G. Kārkliņš.

Biedrībai «Bolderājas grupa» saskaņā ar iepirkuma rezultātā noslēgto līgumu no 2017. gada 26. maija PA maksā 440 eiro mēnesī, lai biedrība cietoksni uzturētu kārtībā. Pirms tam summa esot bijusi līdzīga. 

«Jums šķiet, ka par 440 eiro mēnesī šeit var kaut ko atjaunot? Tas ir smieklīgi! Mēs ar PA esam paraksījuši līgumu, kuru neparaksta neviens normāls cilvēks. Mēs esam piekrituši apsaimniekot 21 hektāru. Ļoti skumji, ka valsts neuzskata par vajadzīgu iesaistīties cietokšņa atjaunošanā,» biznesa portālam db.lv saka Sandra Jakušonoka «Bolderājas grupa» aktīviste, kura ar domubiedriem jau gadiem cīnās par Daugavgrīvas cietokšņa saglabāšanu.

«Biedrībā darbojas cilvēki, kuriem tā ir sirdslieta, tāpēc arī summa, ko viņi ir gatavi saņemt par paveikto darbu, nav liela. Ar šiem izdevumiem tiek nodrošinātas uzturēšanas pamatvajadzības. Lai cietoksni attīstītu kā kultūras pieminekli, tam ir nepieciešami būtiski ieguldījumi, kurus varēs veikt, kad būs skaidrs, kura institūcija to darīs un līdzekļu avots,» papildina G. Kārkliņš.

PA maksā arī nekustamā īpašuma nodokli, kurš 2018. gadā bijis 2975 eiro. Cietokšņa elektrības rēķini mēnesī ir aptuveni 70 līdz 80 eiro.

«Es saprotu, ka valsts grib «atkratīties» no cietokšņa, jo valstij nav naudas un būtu ērtāk to kādam citam iedot. Eiropas fonda finansējums degradētu teritoriju attīstībai jau sadalīts starp Daugavas stadionu, koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju, bet Daugavgrīvas cietokšņa šajā sarakstā nav,» komentē S. Jakušonoka.

Komentāri

Reklāma