Dienas Bizness

  • 24 pirmdiena,
    septembris

    Agris, Agrita

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8946

    USD: 1.1773

Būvniecība un īpašums

Pirms postījumiem

Foto: Monta Glumane

Atrakta un izpostīta Rail Baltica trasē atklātā Pirmā pasaules kara zemnīca

Atrakta un izpostīta dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» trasē atklātā Pirmā pasaules kara zemnīca, kuru sabiedrībai 27.jūnijā prezentēja Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta speciālisti, informēja «Rail Baltica» ieviesēja Latvijā - «Eiropas Dzelzceļa līnijas» - sabiedrisko attiecību vadītāja Rita Voronkova.

«Turpinot darbu Ķekavas novadā, braucām mērīt kara laika ierakumus un konstatējām vandālismu. Zemnīcu, kuru plānojām rekomendēt tālākai izpētei, šajās dienās mantrači ir atrakuši un izpostījuši,» informēja Latvijas vēstures institūta speciāliste Inga Doniņa.

FOTO: Papildināta - Plānotās Rail Baltica trases teritorija Ķekavas novadā

«Aicinām ar cieņu izturēties pret «Rail Baltica» trasē atklātām Latvijas kultūrvēstures liecībām. Arī turpmāk vēlamies atklāti informēt sabiedrību par darbu norisi «Rail Baltica» trases izveidē. Informācijai jākalpo vērtību radīšanai nevis to postīšanai, bet mantkārīgiem racējiem te nav, ko darīt. Tas ir mūsu kopējais kultūrvēstures mantojums,» norādīja Voronkova.

Viens no izpētes veicējiem, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta speciālistu grupas vadītājs Valdis Bērziņš informēja, ka vizuāli iespaidīgākās kultūrvēsturiskās liecības pētītajā «Rail Baltica» centrālās daļas posmā attiecas uz 20.gadsimta militāro vēsturi - tās ir Pirmā pasaules kara aizsardzības līnijas pie Ķekaviņas upes, kur latviešu strēlnieki 1916.gadā izcīnīja pirmās lielās kaujas, aizstāvot Rīgu pret vāciešiem. Krievu un vācu nocietinājuma līnijas iezīmē tranšeju un zemnīcu sistēmas, bet purvainajā joslā, kas atdalīja karojošās puses, joprojām samānāmas šāviņu izrautās bedres.

Voronkova norādīja, ka tiesībsargājošajās iestādēs vērsties nav plānots, jo izpostītā zemnīca vēl nebija izpētīta un reģistrēta kā kultūrvēsturiskā mantojuma objekts. «Līdz ar to notikušo juridiski nevar klasificēt kā kultūrvēsturiskā mantojuma postīšanu,» sacīja Voronkova.

«Rail Baltica» ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis - Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometrus garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetri) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus ziemeļu-dienvidu virzienā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.

Komentāri

Reklāma