Dienas Bizness

  • 11 pirmdiena,
    decembris

    Voldemārs, Valdemārs, Valdis

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8753

    USD: 1.1742

Būvniecība un īpašums

Foto: www.freeimages.com

Dots starts daudzstāvu koka apbūvei Latvijā  15

1.maijā stājas spēkā grozījumi būvnormatīvā Būvju ugunsdrošība, kas turpmāk atļaus projektēt un būvēt koka nesošas ēku konstrukcijas un karkasa kolonnas līdz sešu stāvu vai 18 metru augstumam.

Iepriekš Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumi Būvju ugunsdrošība atļāva projektēt un būvēt koka nesošas ēku konstrukcijas un karkasa kolonnas līdz astoņu metru jeb trīs stāvu augstumam.

Savukārt būvēs, kā, piemēram, administratīvās ēkas, arhīvi, bankas, biroju ēkas, glābšanas dienestu būves, universitāšu un augstskolu mācību ēkas, zinātnes un pētniecības iestāžu ēkas, kuru augstākā stāva grīdas līmenis ir no astoņiem metriem līdz 14 metriem jeb piecu stāvu augstumam, bija atļauts samazināt nesošo sienu un karkasa kolonnu ugunsreakcijas klasi līdz B-s1, d0, ja tiek nodrošināti papildus kompensējoši pasākumi, piemēram, ir vismaz divas evakuācijas izejas, katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, ir paredzēta atverama aila, kura sasniedzama ar ugunsdzēsības glābšanas tehniku (autokāpnēm), kā arī visas telpas aprīkotas ar automātiskām ugunsdzēsības sistēmām (sprinkleriem).

Ievērojot, ka citās Eiropas valstīs ēku būvniecībā arvien vairāk tiek izmantots koks un koksnes būvizstrādājumi, bija nepieciešams pārskatīt koka būvizstrādājumu pielietojumu ēku būvniecībā Latvijā.

Grozījumos būvju ugunsdrošības noteikumos ņemta vērā citu valstu, piemēram, Vācijas, Zviedrijas, Somijas pieredze šādu ēku būvniecībā. Šajās valstīs gan publiskas, gan dzīvojamās koka ēkas tiek būvētas augstākas par astoņiem metriem, neierobežojot ēkas augstumu, bet nosakot citus risinājumus, kas nepieļauj, piemēram, koka nesošās konstrukcijas aizdegšanos un nodrošina savlaicīgu un drošu evakuāciju. Šajās ēkās arī plaši tiek izmantots kapsulācijas princips, kas nozīmē, ka koka nesošā konstrukcija noteiktu laiku ir aizsargāta pret aizdegšanos un pārogļošanos.

Turpmāk būvju ugunsdrošības noteikumi paredzēs, ka tad, ja U3 ugunsnoturības pakāpes dzīvojamo ēku (pirmais lietošanas veids), viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu, moteļu, viesu māju, patversmju, sanatoriju, kempingu, atpūtas bāžu, atpūtas nometņu, citu atpūtas būvju, kazarmu, citas izmitināšanas būvju (otrais lietošanas veids) un administratīvo ēku, arhīvu, banku, biroju ēku, glābšanas dienestu būvju, universitāšu un augstskolu mācību ēku, zinātnes un pētniecības iestāžu ēku (piektais lietošanas veids) būvkonstrukciju (tai skaitā ugunsdrošās) minimālā ugunsizturība atbilst U2a ugunsnoturības pakāpei (REI 60), būs atļauts palielināt būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi no astoņiem metriem līdz 18 metriem un stāvu skaitu no trīs stāviem līdz sešiem stāviem.

Lai būvētu šāda augstuma koka ēkas, jābūt izpildītām vairākām papildus prasībām: jānodrošina iespēja būves lietotājiem evakuēties caur dūmaizsargātu kāpņu telpu bez ugunsslodzes, kuras būvizstrādājumu, konstrukciju elementu un apdares ugunsreakcijas klase ir A1, vai pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām; katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, jāparedz atverama aila, kura sasniedzama ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku (autokāpnēm, autopacēlāju); būves telpām jābūt aprīkotām ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu (izņemot dzīvokļus ugunsdroši atdalīto telpu robežās, jo tajos izvieto autonomu ugunsgrēka detektoru).

Tāpat paredzēts, ka koka ēku nesošajām un ugunsdrošajām būvkonstrukcijām, kā arī to savienojumu vietām (izņemot dūmaizsargātu kāpņu telpu) jābūt aizsargātām ar ugunsdrošo aizsargsegumu K260, vai arī, neveicot koka nesošo konstrukciju kapsulāciju, ēkas telpām jābūt aprīkotām ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu, lai aizkavētu to aizdegšanos.
 

Komentāri

  • Ansis

    pirms 7 mēnešiem, 2017.05.01 12:00

    +5 -1

    Nez, cik gadu ekspluatācijas laiks ir šādām 18 m augstām koka būvēm?

  • Nezinītis

    pirms 7 mēnešiem, 2017.05.01 13:34

    +2 -3

    Neskan droši.

  • zaza

    pirms 7 mēnešiem, 2017.05.01 17:20

    +0 -0

    No kāda koka? Smagās egles?

  • hhss

    pirms 7 mēnešiem, 2017.05.01 19:27

    +1 -0

    termito to hrenu nograuzīs 3 gados un višš sabruks/

  • DB

    pirms 7 mēnešiem, 2017.05.01 20:38

    +5 -0

    Ķieģeļiem gals klāt.
    Ne velti Skandināvijā koks ir topā.

  • Nordiks

    pirms 7 mēnešiem, 2017.05.02 09:11

    +3 -1

    Skandināvijas pieredze rāda, ka koks būvniecībā ir okay! Pētnieki, tostarp mūsējie, pierādījuši, ka koks, ja deg, tad prognozējami, tāpēc var plānot drošības pasākumus. Vai sagrūs un cik ātri sagrūs dzelzsbetons ugunsgrēka gadījumā paliek tā Kunga ziņā..

    • Vārds

      pirms 7 mēnešiem, 2017.05.02 09:40

      +1 -0

      Koka buves var buvet tur, kur dominee vess laiks. Jo talak uz dienvidiem, jo masiivakas muura eekas jabuvee.

    • Baltiks

      pirms 7 mēnešiem, 2017.05.02 12:43

      +0 -0

      Skandināviem un britiem darbaspēks būvlaukumā ir neiedomājami dārgs - tāpēc izmanto prefab risinājumus no rūpnīcām austrumeiropā + transports (koka paneļi un clt, betona vairākslāņu paneļi utt), jo sanāk lētāk nekā pašiem blokus līmēt uz veidņota karkasa būvlaukumā.
      Latvijā darbaspēka izmaksas rūpnīcā + transports puslīdz atbilst darbaspēka izmaksai būvlaukumā. Papildus būvlaukuma uzturēšanas izmaksas atmaksājas pārdošanas cenās, jo bloku daudzstāvenes pērk labāk/maksā dārgāk. Pircēji Latvijā novērtē drošību un pilnīgi nedegošu materiālu sajūtu. CO2 izmeši un pēcekspluatācijas demontāžas un utilizācijas izmaksas un iespējas pie mums vēl netiek novērtētas tādā līmenī, lai izlīdzinātu ar uztveri saistītos cenas jautājumus.
      Bet daži pilotprojekti jau būs, tik ne masveida koka invāzija daudzdzīvokļu namu celtniecībā.

  • ingis

    pirms 7 mēnešiem, 2017.05.02 09:46

    +1 -0

    Tas, ka bizness pārdos visu ko, ka tik peļņa lielāka - ir skaidrs. Vai tā Sakandināvija vai Rīga - vienalga.
    Es viennozīmīgi nepirktu dzīvokli daudzstāvu koka mājā - koks taigā jau 2 stāvu mājās (vai tā Somu vai cita - pa 100 TEUR vai 600 TEUR - staigā - esmu redzējis). Tas, ka deg prognozējami - nu vai zini švaks mierinājums - sauss koks nodegs kā sērkociņš - visi antipirēni tak ik pa laikam jāatjauno, bet to slēgtā konstrukcijā neizdarīt.
    Savu māju cēlu 2 stāvos, katrā liekot betona pārsegumus - pietiek jau ka oša trepes staigā gadalaikiem mainoties.

    • ingis

      pirms 7 mēnešiem, 2017.05.02 09:49

      +1 -0

      Ja tā ir koka māja, kā Pioneer ražo Amerikā, tad tā ir koka māja. Ja tā ir "koka kā pie mums" jeb skaidu plāksnes, vates un plēves maisījums, tad tā nav koka māja, bet "es atri gribu uzvārīties un nopārot" vai "es ceļu māju 10 gadiem" pasākums.

  • vārds

    pirms 7 mēnešiem, 2017.05.02 11:28

    +1 -0

    Lielākā daļa Rīgas veco koka vairākdzīvokļu māju pirms 100 un vairāk gadiem tika celtas 20 gadu ekspluatācijas termiņam kā lētas strādnieku barakas. Daudzas vēl šodien tiek apdzīvotas.

    • Šalle

      pirms 7 mēnešiem, 2017.05.02 11:34

      +0 -0

      Nevis daudzas, bet gandrīz pilnīgi visas.

  • Šou mī ze manī

    pirms 7 mēnešiem, 2017.05.02 11:33

    +1 -0

    Brīnos, ka tādā mežu zemē kā mūsējā līdz šim nav attīstītas inovatīvas, lētas un drošas koka konstrukcijas (t.sk. atstrādāti koku līmēšanas paņēmieni, atstrādāti pareizie leņķi utt), kuras būtu izmantojamas māju, gājēju tiltu utt būvniecībā. Varbūt arī ir, bet tas, ka neesmu dzirdējis, lai gan daudz interesējos par būvniecību, neko labu neliecina. Ko tāds RTU dara? Jācer, ka tagad aizies tā lieta.

    • pp

      pirms 7 mēnešiem, 2017.05.02 12:46

      +0 -0

      Apstrādāts koks nav lēts būvmateriāls, salīdzinot ar dzelzbetonu un metālu.
      Lieta ir aizgājusi, bet citiem tirgiem.

    • ff

      pirms 7 mēnešiem, 2017.05.02 13:03

      +2 -0

      Latvija viena no retajām valstīm Eiropā, kur tieši šos būvmateriālus ražo (līmētās koka konstrukcijas daudzīvvokļu māju celtniecībai). Tas tāds paradokss, ražojam materiālus, kurus Latvijā izmantot nevar jeb pareizāk nevarēja. Precīzi nepateikšu, bet Latvija šajā jomā ir viena no Eiropas līderēm.

Reklāma