Dienas Bizness

  • 16 ceturtdiena,
    augusts

    Astra, Astrīda

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8913

    USD: 1.1321

Dzīvesstils

Būvkompānijas vadītāja: Nevar algu paaugstināt tikai tādēļ, ka citi sola vairāk

Mūsu filozofija ir tāda, ka algai ir jābūt samērīgai un nopelnītai, intervijā DB izdotajam žurnālam Dzīves Garša saka būvkompānijas BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. 

Fragments no intervijas:

Būvnieki daudz runā par darbaspēka deficītu. Vai tas ir aktuāli arī jūsu uzņēmumam?

Noteikti. Mēs piesaistām arī trešo valstu darbaspēku. Tā, piemēram, mums strādā 40 darbinieki no Ukrainas, kas ir nodarbināti Ventspilī. Tie visi ir augstas klases speciālisti, un tādus mēs no ārvalstīm piesaistīsim arī turpmāk tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Latvija šādus speciālistus negatavo. Mums nav Hidrotehnikas fakultātes. Pagaidām mēs izlīdzamies ar to, ka piesaistām studentus no Būvniecības fakultātes un paši tos apmācām. Taču risks, ka viņi, ieguvuši apmācību un praksi, no uzņēmuma aizies, ir ārkārtīgi augsts.

Uz kurieni viņi aiziet?

Tos pārpērk konkurenti, citi aizbrauc uz ārzemēm.

Kāpēc jūs ļaujat pārpirkt?

Mūsu filozofija ir tāda, ka algai ir jābūt samērīgai un nopelnītai un nevar algu paaugstināt tikai tādēļ, ka citi sola maksāt vairāk. Tas ir ceļš uz nekurieni. Atgriežoties pie izglītības sistēmas, Latvijā negatavo ne tikai hidrotehniskos inženierus, bet arī dzelzceļa inženierus un projektētājus. Tāpat netiek gatavoti eksperti, kas pārbauda projektus un veic aprēķinus.

Vai esat mēģinājuši par to runāt ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU)?

Jā, mēs ļoti aktīvi par to komunicējām gan ar tehnikumiem, gan RTU, taču tas nevainagojās ar atsevišķu programmu izveidi.

Cik viegli ir piesaistīt ārvalstu speciālistus?

To var izdarīt, protams, ir savas formalitātes un birokrātiskas procedūras, taču tas ir izdarāms.

Vai Latvijā līdztekus inženieru un projektētāju deficītam ir jūtams arī mazāk kvalificētu strādnieku trūkums?

Jā. Tas saistīts arī ar atalgojuma līmeni, jo daudzi aizbrauc strādāt uz ārzemēm, kur alga ir lielāka, kādu mēs Latvijā nevaram atļauties maksāt. Es teiktu, ka tā ir katastrofa. Mēs jau redzam, ka pašlaik Latvijā ir milzīgs spiediens uz darba algām un esam ceļā uz 2007. gadu. Un mēs visi labi atceramies, ar ko tas beidzās. Tieši darba algas ir galvenais faktors būvniecības izmaksu kāpumā.


Visa intervija lasāma jaunākajā žurnālā Dzīves Garša. Žurnāls nopērkams arī elektroniski: https://www.dbhub.lv/specializdevumi

Komentāri

Jaunākās ziņas kategorijā

Ekonomisti: Darba tirgus uzkarst

Ekonomisti: Darba tirgus uzkarst

2018. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.  Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, be...

Reklāma