Dienas Bizness

  • 23 otrdiena,
    oktobris

    Daina, Dainis, Dainida

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8843

    USD: 1.1494

Dzīvesstils

Foto: pixabay

32 tūkstoši bezdarbnieku darbu meklē ilgāk par gadu

2017. gadā Latvijā bija 32,1 tūkstotis ilgstošo bezdarbnieku – personu, kuras ir bez darba vismaz 12 mēnešu, aktīvi meklē darbu un būtu gatavas to uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā, kas veido 37,7 % no bezdarbnieku kopskaita 15–74 gadu vecumā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Lielākā daļa jeb 97,5 % ilgstošo bezdarbnieku ir 20–64 gadu vecumā, no kuriem 59,1 % ir vīrieši. 14,6 % no visiem bezdarbniekiem šajā vecuma grupādarbu meklēja ilgāk nekā četrus gadus.

Lai gan kopš 2012. gada ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā samazinās, tomēr 2017. gadā tas 20–64 gadu vecuma grupā bija 38 % jeb 1,5 reizes augstāks nekā pirmskrīzes laikā2008. gadā (25,3 %). Pēdējos 10 gados augstākais rādītājs bija 2011. gadā – 55,9 % no visiem bezdarbniekiem darbu meklēja ilgāk par gadu.

2017. gadā visaugstākais bezdarba līmenis 20–64 gadu vecumābija Latgales reģionā, kur no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 14,2 % jeb 17,5 tūkstoši bija bezdarbnieki. No tiem 47,4 %bija ilgstošie bezdarbnieki. Savukārt visaugstākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija Vidzemē – vairāk nekā puse (51,1 %) no visiem bezdarbniekiem darbu nebija atraduši ilgāk par 12 mēnešiem. Kurzemē šis rādītājs bija 46,9 %, Zemgalē – 41,2 %, Pierīgā – 27 %, bet Rīgā – 26,6 %.

Tiem, kas darbu zaudējuši kopš 2010. gada un joprojām nav uzsākuši jaunas darba attiecības, visbiežākais darba pārtraukšanas iemesls bija darbinieku skaita samazināšana vai uzņēmuma likvidācija (43,8 % gadījumu). Salīdzinājumam visu bezdarbnieku skaitā šis rādītājs bija 34,4 %. Otrs biežākais ilgstošo bezdarbnieku darba pazaudēšanas iemesls bija personīgi vai ģimenes apstākļi, slimība vai darbnespēja (41,1 % gadījumu).

Nedaudz vairāk par trešdaļu (37,3 %) ilgstošo bezdarbnieku bija ar vispārējo vidējo izglītību. Katrs piektais (22 %) bija ar pamatizglītību vai zemāku, kas ir trīsreizes biežāk nekā nodarbināto skaitā ar šādu izglītības līmeni. Savukārt augstākā izglītība bija 10,5 % ilgstošo bezdarbnieku.

Komentāri

Jaunākās ziņas kategorijā

Maksātnespējas kontroles dienesta direktora amatā uz noteiktu laiku apstiprina Baibu Bangu

Maksātnespējas kontroles dienesta direktora amatā uz noteiktu laiku apstiprina Baibu Bangu

Otrdien, Ministru kabinets apstiprināja Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) direktora amatā uz noteiktu laiku pašreizējo direktora vietnieci Baibu Bangu.  Šāds lēmums tika pieņemts, jo Maksātnespējas kontroles dienesta direktore...

Reklāma