Dienas Bizness

  • 17 piektdiena,
    augusts

    Vineta, Oļegs

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8958

    USD: 1.1391

Dzīvesstils

Baldones observatorija slīgst nabadzībā

Latvijas Universitātes Astronomijas institūts, kurš apvieno divas lielas observatorijas - Baldones astrofizikas observatoriju un Lāzerstaciju «Rīga», šobrīd spiests iztikt ar valsts finansējumu vien 53 tūkstošu eiro apmērā, taču nesen saņemta bēdīga vēsts - finansējums būtiski samazināsies. Cenšoties izdzīvot, Baldones observatorija spērusi kāju arī izklaides lauciņā, bet tas pagaidām lielu atbalstu nesniedz.

Pērn Baldones observatoriju apmeklēja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, taču ieņēmumi no ekskursantiem bija vien aptuveni viens tūkstotis eiro. Tas tāpēc, ka Baldones observatorijas apmeklējuma cenas noteiktas ļoti zemas, dodot iespēju tajā ielūkoties plašākam interesentu lokam, biznesa portālam db.lv stāsta Baldones observatorijas vadītājs Ilgmārs Eglītis, kurš observatorijā strādā kopš 1974. gada. 2017. gadā I. Eglītis saņēmis Gada balvu zinātnē..

«Pamazām mēs visu cenšamies atjaunot, bet tas notiek ļoti lēni, jo diemžēl ieguldījums no valsts puses ir neliels,» stāsta observatorijas vadītājs. Baldones observatorijas telpām kosmētiskais remonts nav veikts kopš astoņdesmitajiem gadiem. Tāpat būtu nepieciešama remontdarbu veikšana atsevišķām fasādes daļām. Finansējums aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā dotu iespēju veikt Baldones Šmita teleskopa pilnīgu automatizāciju, kas ļautu darbināt teleskopu attālināti, līdz ar to piesaistot ārzemju astronomu interesi par novērojumiem Latvijā.

I. Eglītis kā piemēru min to, ka Tartu observatorijai ir piecgades finansēšanas politika, katru gadu no Igaunijas Zinātnes Fonda saņemot 438 tūkstošus eiro. 

«Baltijas teleskopi ir līdzīgi, bet katrs ir citāda stila. Igaunijas teleskops ir ar parabolisku spoguli, paredzēts lielu izšķirtspēju spektru iegūšanai, taču tam ir mazs redzes lauks. Savukārt, mūsu teleskopam ir lielākas gaismas spējas, un teleskopam ir ļoti liels redzeslauks. Mēs asteroīdu joslā varam redzēt 50 metrus lielu akmeni un nofiksēt tā kustību,» komentē I. Eglītis.

Baldones Šmita teleskops ir liela redzeslauka instruments, lielākais Baltijā un divpadsmitais lielākais šādas sistēmas teleskops pasaulē, tieši tādēļ tas piesaista arī ekskursantu interesi. Teleskops paredzēts gan tiešajiem, gan spektrālajiem debess ķermeņu novērojumiem. Baldones observatorija ir vienīgā profesionālā observatorija Latvijā, kur nodarbojas ar novērojumiem optiskajā diapazonā. Ar 19 kvadrātgrādu lielo redzeslauku, tiek iegūti 30 tūkstoši zvaigžņu ar vienu attēlu. 

Baldones observatorijas darbinieku mēneša atalgojums ir no 300 līdz 600 eiro mēnesī. «Pat šim zemajam atalgojumam nav stabilitātes. Katru gadu konkrēts finansējuma apmērs nav skaidri zināms ne pēc apjoma, ne laika ziņā. Piemēram, šogad maijā uzzinājām, ka jauna finansējuma metodikas aprēķina rezultātā kopējais gada finansējums samazināsies par 20 tūkstošiem eiro jeb par vienu trešdaļu. Vienīgais glābiņš ir Eiropas projekti vai līgumdarbi,» savās pārdomās dalās I. Eglītis.

Viens no lielākajiem projektiem ir «Fotonika.lv», ko Baldones observatorijai izdevies īstenot kopā ar vēl diviem LU institūtiem – Atomfizikas un Spektroskopijas institūtu, Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas institūtu. Projekts ilga no 2011. līdz 2015. gadam, un tajā iegūtais finansējums bija 3,7 miljoni eiro. Ar šī projekta palīdzību izdevies piesaistīt 14 ārzemju zinātniekus četrus gadus ilgam darbam Latvijā. Šis bijis liels atbalsts arī observatorijas atjaunināšanas darbiem, jo bija paredzēts daļu naudas novirzīt infrastruktūras uzlabošanai. Par šo naudu iegādāti arī liela lauka skeneri, kā arī Šmita teleskopam tika uzstādītas jaunas gaismas uztveršanas kameras.

Ar observatorijas galveno astronomisko instrumentu – Šmita sistēmas teleskopu - vairāk nekā 40 gadu darbības laikā iegūti aptuveni 25 tūkstoši astrouzņēmumu, un observatorijas pētnieki ir atklājuši vairāk nekā 70 asteroīdus. 2011. gadā atklātais asteroīds tika nosaukts Baldones vārdā. «Asteroīds 274084 Baldone» ir pirmā mazā planēta, kas atklāta tieši Latvijā, bet 15. mazā planēta, kuras nosaukums saistās ar Latviju. Astoņu gadu laikā I. Eglītim izdevies atklāt 70 jaunus asteroīdus, kas atrodas Saules sistēmā, pie tam pēdējā gadā atklājot pat 27. 

Baldones observatorijas astrouzņēmumu arhīvs pēc apjoma tikai nedaudz atpaliek no Zviedrijas krājumiem, aiz sevis atstājot Polijas, Beļģijas, Ungārijas, Slovākijas, Somijas, Rumānijas, Bulgārijas, Spānijas, Dānijas, Austrijas un citu Eiropas valstu astrofoto arhīvus. Baldones observatorijas astronomiem uzticēts veidot starptautisko visu līdz šim atklāto oglekļa zvaigžņu katalogu.

«Astroplašu arhīvs dod iespēju noteikt zvaigžņu uzvedību 40 gadu griezumā. Šie attēli tiek izmantoti, lai noskaidrotu, kāda bijusi zvaigžņu kustība debesīs, jo zvaigznes kustās tik lēni, ka nepieciešami lieli laika posmi, lai varētu precīzi nomērīt, lai pētītu dažāda tipa maiņzvaigžņu īpašības ilgākā periodā, lai pētītu uzliesmojošās zvaigznes, lai meklētu vēl nezināmus asteroīdus un komētas,» skaidro I. Eglītis.

Lai iegūtu papildu finansējumu un izglītotu sabiedrību, Baldones observatorijā tiek piedāvātas dažādas ekskursijas, eksperimenti un meistarklases. «Kosmiskās ziepes» ir Baldones observatorijas jaunumus, kurā Baldones observatorijas darbinieki ģimenēm, skolēnu grupām vai darba kolektīviem piedāvā kosmisko ziepju vārīšanas meistarklases, kur iespējams veidot ziepes, kas slēps sevī gabaliņu no kosmosa. «Apmeklētājus visvairāk piesaista atraktīvā veidā veiktie ceļojumi zvaigžņu un mūsu planētu pasaulē. Pateicoties apmeklētāju atsauksmēm, lieliski strādā reklāma no mutes mutē un izdevies sasniegt augstu apmeklētāju skaitu,» lepojas I. Eglītis.

«Politiskais uzskats, ka zinātne nav vajadzīga, ir pilnīgi aplams. Inovācijas ir vajadzīgas. Jāsāk uztraukties par to, ka jaunā paaudze nākotnē nebūs tik izglītota, lai tiktu galā ar modernajām tehnoloģijām. Tam var sekot zinātnes un līdz ar to arī ražošanas noriets, kas ir valsts svarīgs ienākuma avots. To pierāda finansējuma trūkums zinātnei Latvijā kopumā, par to savulaik brīdināja «Technopolis» savā slēdzienā, pēc institūtu izvērtējama 2012. gadā,» savas bažas pauž I. Eglītis.

Komentāri

Jaunākās ziņas kategorijā

Ir neiespējami braukt lēni un nosvērti

Ir neiespējami braukt lēni un nosvērti

Hyundai i30 N ir kā zibens no skaidrām debesīm, drosmīgi ielaužoties karsto priekšpiedziņas hečbeku klubiņā Savulaik slavenais sacīkšu braucējs Valters Rērls viedi izteicās, ka īstam ielas sacīkšu auto ir jāprot vienlīdz labi braukt gan...

Reklāma