Dienas Bizness

  • 22 pirmdiena,
    oktobris

    Īrisa, Irīda, Airisa

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8802

    USD: 1.1470

Dzīvesstils

FOTO: Kaņepes Kultūras centru uzfrišina par 300 tūkstošiem eiro

Uzsākta Kaņepes Kultūras centra (KKC) ēkas fasādes rekonstrukcija, kas ir pirmais no trīs posmiem, kuru laikā tiks uzlabots gan ēkas tehniskais stāvoklis, gan vizuālais izskats. Kopumā projekta īstenošanai trīs gadu laikā nepieciešami aptuveni 300 000 eiro.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja KKC valdes loceklis Kaspars Kondratjuks, ēka tiek nomāta no studentu korporācijas un pērn noslēgts nomas līgums uz 15 gadiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzsākta ēkas rekonstrukcija. Tuvāko divu gadu laikā ēkas īrnieki vēlas, lai nams iegūtu labāku izskatu, gan saglabājot vēsturisko, gan piešķirot jaunu svaigumu.

Vissteidzamāk nepieciešams sakārtot ēkas piebūvi, kas atrodas nama sētas pusē un ir avārijas stāvoklī. To nav iespējams ekspluatēt, tāpēc nevar pilnvērtīgi izmantot visu ēku. Ēkas piebūvi plānots savest darba kārtībā nākamajā gadā un līdz ar to kultūras centrs iegūtu plašākas telpas pasākumu rīkošanai. Bieži vien viena no problēmām ir tieši telpu trūkums.

!Ja ir kāds, kas vēlas pievienoties mūsu misijā, tad viņa vārdā varam kaut zāli nosaukt.

KKC ēka nav vēsturisks piemineklis, taču nams atrodas vēsturiskajā centrā un ir normatīvi, kas nosaka, kā jāizskatās fasādei. «Saskaņojot krāsa tika pamainīta, ne tāda kā vēsturiskā. Nams būs zaļā krāsā un nedaudz atšķiries no apkārtējām ēkām. Laikā, kad kokiem nav lapu, vismaz kāds zaļums būs šajā ielas krustojumā,» stāsta K.Kondratjuks.

Kā norāda KKC valdes loceklis, ēkā tiks saglabātas koka detaļas, daļēji atjaunoti logi un daļēji ielikti jauni. Kultūras centrs joprojām meklē finansējumu, vēlas piesaistīt partnerus, kas ieguldītu līdzekļus un atbalstītu ideju.

Kopumā nama rekonstrukcija finansiālu apstākļu dēļ noritēs vairākos etapos un turpināsies arī nākamos divus gados. «Mēs nevēlamies uz remontdarbu laiku slēgt durvis, tāpēc projektēšanas process ir sarežģītāks. Pirmajā vietā ir drošība, tāpēc visu darbu organizēšana ir jāveic tā, lai visi, kas atrodas ēkā, būtu drošībā. Pēdējo divu gadu laikā nevienu dienu neesam bijuši slēgti un tāds ir mūsu mērķis arī šobrīd. Risinājumi ir dažādi. Būsim vaļā, ja vien neradīsies kādi neparedzēti apstākļi,» skaidro K.Kondratjuks.

Nākamajā gadā tiks mainīts arī viss jumta segums, kas ir ļoti sliktā stāvoklī, un remontētas ēkas konstrukcijas. Nama īrnieki vēlas nosiltināt arī bēniņu stāvu, kurā paredzēts izveidot jaunu platformu - aktīvistu skolu, kurā dažāda vecuma cilvēki varēs apgūt pieredzi kultūras un sociālā jomā, kā arī iesaistīties procesos, lai varētu veikt izmaiņas sabiedrībā, pilsētā, pašvaldībā. 

KKC īpašnieki ir gatavi iesaistīties dažādos projektos, kā arī piesaistīt uzņēmumus, kas varētu piešķirt materiālus vai finanšu līdzekļus. «Pagaidām atsaucība ir, bet ir jāstrādā. Mēs esam gatavi visādos veidos sadarboties. Ja ir kāds, kas vēlas pievienoties mūsu misijā, tad viņa vārdā varam kaut zāli nosaukt. Mēs esam atvērti dažādām idejām,» akcentē K.Kondratjuks. Šobrīd ieguldītie līdzekļi ēkas fasādes atjaunošanai ņemti no kultūras centra un sadarbības partneru kabatām. Kā paskaidro KKC valdes loceklis, labprāt tiek izmantoti arī vairākkārt lietojami materiāli.

Viņš norāda, ka būtiski ir saglabāt ēkas auru. «KKC šajā namā atrodas jau sešus gadus. Māja ir noplukusi, aprakstīta, bet tas piešķir šai vietai savu krāšņumu. Arī tagad apmeklētāji ieraugot, ka notiek darbi, uztraucas, ka māja mainīsies, jo viņiem patīk, ka šeit viss ir vienkāršāk, te ir pamestās mājas sajūta. Ja māja izskatās kā grausts, kaut vai labā tehniskā stāvoklī, tad ir tiesības uzlikt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli. Tas šogad tika izdarīts un mums vairs nav citu iespēju kā šo ēku atjaunot. Taču mēs zinām, kāds ir mūsu paraksts, un pie tā arī turēsimies,» teic K.Kondratjuks.

Kultūras centra dārzs tika labiekārtots jau pērn, kad kāds labdaris noziedoja bruģakmeņus. KKC valdes loceklis stāsta, ka ir ideja izveidot ieejas arku, kas varētu pievērst apkārtējo uzmanību. Galvenais mērķis ir izveidot zaļu vidi, lai būtu sajūta ne gluži kā džungļos, bet kā mežā pilsētas centrā.   

K.Kondratjuks stāsta, ka šobrīd kultūras centra auditorija ir ļoti dažāda un plaša. Gadu gaitā rīkotas teātra izrādes bērniem, pasākumi vecākiem cilvēkiem, tikšanās ar bēgļiem, diskotēkas, koncerti, sieviešu stand up, džeza vakari, tāpēc noraksturot vienu konkrētu mērķauditoriju nav iespējams. 

«Vēlamies būt atvērti ļoti dažādām sabiedrības daļām un noteikti turpināsim rīkot pasākumus, kas uzrunātu dažādus cilvēkus. Es nedomāju, ka ir konkrēta mērķauditorija, kuru mēs vēlamies piesaistīt. Mēs joprojām ieturam pieejamas un demokrātiskas cenas gan bārā, gan tiem, kas vēlas šeit īrēt telpas, kā arī piešķirot atlaides sabiedriskā labuma organizācijām. Mēs vēlamies būt atvērti un būt vieta, kas ir pieejama dažādiem sabiedrības slāņiem,» stāsta K.Kondratjuks.

KKC pasākumus ik gadu apmeklē aptuveni 80 000 apmeklētāju. KKC valdes loceklis novērojis, ka cilvēku plūsmu ietekmē arī fakts, ka par dažiem pasākumiem tiek pieprasīta simboliska ieejas maksa. Tāpat arī vairumā tiek patērēti dzērieni, kas ir izmaksu ziņā lētāki. «Protams, katram iemesli ir dažādi – vienam lētākais alus ir arī garšīgākais. Citam budžets neatļauj,» stāsta K.Kondratjuks. 

Uzņēmuma valdes loceklis norāda, ka KKC noteikti ir bizness. «Tas ir tas, ko mēs paši esam sapratuši un iemācījušies. Ja agrāk taisījām pasākumus un tikai pēc tam skatījāmies, kā rēķinus samaksāt, tad tagad saprotam, ka nepieciešams nopelnīt kaut kādu naudu, lai rīkotu šos pasākumus. Citādāk nesanāk rēķinus samaksāt. Esam pelnoša iestāde, tāpēc vēlamies pārtapt par sociālo uzņēmumu, jo tādā veidā mēs vēl vairāk varam iegūt dažādus atvieglojumus un naudu ieguldīt atpakaļ uzņēmumā un attīstīt dažādus virzienus.» 

Domājot par nākotnes plāniem, K.Kondratjuks piebilst, ka ir dažādas idejas, piemēram, par kultūras centra atvēršanu kādā citā Latvijas pilsētā vai varbūt pat citā valstī.

Komentāri

Jaunākās ziņas kategorijā

Gastrobārs T73 slēgts uz visiem laikiem

Gastrobārs T73 slēgts uz visiem laikiem

Gastrobārs T73 bijis spiests pārtraukt savu darbību, liecina restorānu grupas Resto Rātors dibinātāja Viktora Ravdives paziņojums sociālajā tīklā Facebook. Restorānu grupai Resto Rātors vairs neesot nekādas saistības...

Reklāma