Dienas Bizness

  • 20 pirmdiena,
    augusts

    Bernhards, Boriss, Rojs

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8958

    USD: 1.1391

Dzīvesstils

Ceļojums: Cope fjordā

Vides nomaiņa Norvēģijā ar kārtīgu zivju patēriņu un fizisko aktivitāti.

Mēdz teikt, ka cilvēka veselīgai esamībai svarīgi, ja ik pa laikam izdodas lauzt rutīnu. Viens no mūsdienās pašiem ierastākajiem veidiem, kā to mēģināt daudzmaz kontrolēti, bez lieliem pārdzīvojumiem izdarīt, ir atvaļinājums. Tā laikā attiecīgi var ieplānot ceļojumu, piemēram, uz kādu citu valsti, kas pēc definīcijas piesola vides nomaiņu. Nepilnas stundas lidojuma attālumā no Latvijas atrodas Norvēģija – milzum skaista valsts. Dzīvošanās pa fjordiem un dabas takām ierindas letiņam, kas vairāk vai mazāk pieradis pie mūsu valsts plakanības, var izvērsties par īstenu eksotiku.

Viena no lietām, ko, iespējams, vajadzētu pamēģināt katram, kurš kādreiz rokā paņēmis makšķerkātu, ir cope fjordā. Ja laiks ir labs, tad tas, vai ķeras vai ne, pat nav tik svarīgi. Vienā mierā var baudīt šīs valsts dabas grandiozitāti. Tomēr parasti gan ir tā, ka ķeras! Tas visu procesu padara vēl neaizmirstamāku.

Ja aptuveni tur, kur tiek spiningots, atpeldējis saidu bariņš, gluži vai katrs metiens būs rezultatīvs vai vismaz būs jūtams piecirtiens. Saidas pašas par sevi liekas pilnīgi trakas zivis – tās āķi mēdz dabūt ne tikai lūpā, bet arī galvā un kaut kā mugurā, un pat astes pusē. Turklāt, ja kāda šāda zivs arī noraujas, tad, turpinot tīt, visai bieži tajā pašā metienā piekožas klāt nākamā vizuļa rīšanas entuziaste.
Protams, fjordā iespējams noķert ne tikai saidas, bet var tikt arī pie kādas nosacīti dižciltīgākas zivs, piemēram, mencas, pollaka vai butes. Pirms tam var painteresēties, kādas zivis un kā tieši var noķert. Piemēram, no vietējiem austrumeiropiešiem dzirdēju, ka augustā fjordā notiekot nopietna 15 kg jūras zušu cope.

Kopumā spiningošana Norvēģijas piekrastes sālsūdeņos ir fantastiska pieredze, kam, cik nopratu, nevajag nekādu licenci (to gan vajag, lai makšķerētu Norvēģijas iekšējos ūdeņos). Turklāt nebūt nav mazsvarīgi tas, ka visai ticamais brangais rezultāts laimīgo makšķernieku vienā mierā var nodrošināt ar pārtiku, kas Norvēģijā nav tā pati lētākā. Ja vērtē personīgo pieredzi, zivis dažas dienas sanāca ēst brokastīs, pusdienās un vakariņās. Citu variantu nebija, jo ledusskapis ar lomu bija pilns, turklāt kopējā apziņa bija, ka tas ļauj būtiski ietaupīt (atbraucot uz Latviju, gan vairs nav īpašas vēlmes pētīt jūras velšu ēdienu piedāvājumu). Būtībā izskatās, ka Norvēģijā vari vienmēr būt paēdis, ja tev ir «bada pātaga» ar dažiem vizuļiem. Turklāt – garšīgi paēdis. Protams, tas attiecas uz tiem, kuriem zivis kā tādas iet pie sirds.

Visu rakstu Cope fjordā lasiet piektdienas, 8.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Reklāma